Mantojuma tiesības atjaunotais LR 1937.g. Civillikums regulē kopš 1992.g. 1.septembra. Pirmo reizi 1937.g. Civillikums stājās spēkā 1938.g. 1.janvārī. Civillikuma darbību pārtrauca Latvijas okupācija 1940.g. 17.jūnijā. No 1940.g. 25.novembra Latvijas teritorijā spēkā bija KPFSR Civilkodekss, bet no 1964.g. 1.jūnija – LPSR Civilkodekss.1
Mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības, kas mirušam vai par mirušu izsludinātam piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemtās nāves laikā. Šajā ziņā mirušo vai par mirušu izsludināto sauc par mantojuma atstājēju (LR Civillikuma 382.pants).
Mantojuma atstājējs savu gribu var izteikt testamentā vai mantojuma līgumā. Līgumiskai mantojuma tiesībai ir priekšroka pret testamentāro un kā pirmai tā otrai ir priekšroka pret likumisko; visi trīs mantojuma tiesību veidi var pastāvēt kopīgi (LR Civillikuma 389.pants 2. un 3.daļa).…
