Pērs Gints patiesībā ir viens kārtīgs, trakulīgs brunču mednieks. Vislabāk to raksturo viņa tikšanās ar trim kalnu meičām, kur visas trīs:
“Bore, Kor, viss troļļu kopojums!
Vai gribat pārgulēt šonakt pie mums?”
Pērs Gints:” Es esmu trollis un zēns visām trim!
Lai plūst! Lai plūst!”
Trešā: “Lai sestdienas naktī ikviens sev ko gūst!”
“Ej apkārt...”, precīzi raksturo Pēru Gintu un visu viņa dzīvi, kas tomēr izrādījās daudz skarbāka un nelietderīgi pavadīta nekā viņam pašam sākumā šķita. Jā, tomēr Solveigas mīlestību viņš nezaudēja. Es teiktu, ka žēl, jo modernajā pasaulē Pērs Gints tiktu ātri vien aizmirsts. Mūsdienu sievietes tomēr izvēlas stabilākus un uzticamākus dzīves draugus. Solveigas pēc savas būtības kļūst aizvien retāka parādība. Tāpat kā Blaumaņa Kristīne. Racionālāk izvēlēties Akmentiņa kungu, nevis mūžīgo krogus dzērāju Edgaru. Un tomēr es ticu īstai mīlestībai, kas spēj piedot un saglabāt uzticību mūža garumā. Tāpat ceru, ka kādreiz Pērs Gints tāpat kā Edgars būs sastopami tikai grāmatās, bet dzīvē apzinīgi un ar augstu pienākuma apziņu apveltīti cilvēki.
…
