Sofija Kopola ir režisējusi 7 filmas, no kurām 4 ir pilnmetrāžas- „Jaunavu pašnāvības” (1999), „Pazudis tulkojumā” (2003), „Marija Antuanete” (2006) un „Kaut kur” (2010). 2003. gadā viņa bija trešā sieviete (un pirmā amerikāniete) kinovēsturē, kura tika nominēta Oskaram kā labākā režisore par darbu filmā „Pazudis tulkojumā”. Balvu režijā viņa nesaņēma, toties ieguva Oskaru par labāko oriģinālo kinoscenāriju. Kopumā, raksturojot Sofiju Kopolu kā režisori, ir noteikti jāņem vērā tas, ka viņa ir uzaugusi ģimenē, kur vakariņas ar aktieriem un spēlēšanās filmēšanas laukumā bija ikdiena, tāpēc filmās „Pazudis tulkojumā” un „Kaut kur” režisore tik organiski spēj pastāstīt to, kas ir aiz aktieru dzīves spožuma. Arī tas, ka viņai jau kopš bērnības bija iespēja redzēt režisoru, tas ir, tēvu, darbībā, noteikti ir palīdzējis pašai sava režisēšanas stila izveidē. Atšķirībā no sava tēva, kura stāsts vienmēr ir skaidri izzīmēts un tēli neizplūduši, Sofija atstāj daudz vietas pašam skatītājam, neatklājot līdz galam nevienu filmas raksturtēlu, kā arī neparādot pareizo ceļu, tikai to viegli ietušējot. …
