SECINĀJUMI
Baltijas jūrā ir novērojams mutagēnais piesārņojums, kas galvenokārt rodas rūpniecisko un lauksaimniecisko darbību dēļ, taču tam nav tendence palielināties (secinot pēc ECDC datiem).
Lai spētu novērtēt mutagēnā piesārņojuma intensitāti Baltijas jūrā, literatūras avotu pētījumu rezultātus vajadzētu salīdzināt ar citām ūdenstipēm, kur ir konstatēts un zināms mutagēnā piesārņojuma līmenis ar izpētītām tā sekām.
Samazinot naftas noplūžu gadījumus vai uzlabojot notekūdeņu attīrīšanas sistēmas, mutagēnā piesārņojuma līmeni Baltijas jūrā būtu iespējams krietni samazināt. Mutagēnā piesārņojuma salīdzinoši zemo līmeni notur arī tas, ka Baltijas jūrā nav plaši izplatīti akvakutūru uzņēmumi.
V. harveyi metode ir salīdzinoši vienkārša, lai noteiktu mutagēnā piesārņojuma līmeni jūras ūdens vidē, turklāt tā ir efektīvāka par Eimsa testu, kas ir liela priekšrocība piesārņojuma noteikšanai.
…
