Absurda literatūras un mākslas filozofiskais pamats bija eksistenciālisms, tās attīstību ietekmējis arī dadaisms un sirreālisms. Bet absurda literatūra nav pilnīga bezjēga (kā dadaisms), tā ir tekstu sagraizīšana tik sīkās vienībās, ka tiem zūd pirmatnējā nozīme. Absurds nerodas, izdomājot jocīga izskata citplanētiešus. Īstais iztēles darbs ir divu dažādu, nesakritīgu realitātes slāņu elementu savienošanā, elementu izraušanā no to dabiskās vides (skatīt, piemēram, Harmsa stāstu par karoti debesīs, kur parādās līdzība ar Dalī gleznu motīviem).
Absurda iesākums meklējams 19. gadsimta beigās, kad Parīzes “Brīvais teātris” iestudēja avangardiskas izrādes (piemēram, 1896. gadā A. Žarī lugu “Karalis Ibi”), kas izaicināja mietpilsonību. Uzplaukums notika 20. gadsimta piecdesmito gadu beigās un sešdesmitajos gados.…
