Īsas ziņas par autoru. Žils Gabriels Verns dzimis 1828. gada 8. februārī Nantē, Francijā. 1863 iznāk viņa pirmais romāns „Piecas nedēļas gaisa balonā”, ar kuru Žils Verns pēkšņi iekaro popularitāti un kļūst par profesionālu rakstnieku. Viens pēc otra nāk klajā: ,,Ceļojums uz Zemes centru” (1864), ,,Kapteiņa Haterasa ceļojumi un piedzīvojumi” (1866), ,,No Zemes uz Mēnesi” (1865), ,,Ceļojums ap Mēnesi” (1869), ,,Kapteiņa Granta bērni” (1867 - 1868), ,,20.000 ljē pa jūras dzelmi” (1869 - 1870), ,,Noslēpumu salā” (1875), 1872. gadā nāk klajā romāns ,,Astoņdesmit dienās ap Zemes lodi. Romāns ,,Līdzināšanās pēc karoga” (1896) stāsta par vēsturisku personu - sprāgstvielas melinīta izgudrotāju Tirpenu (Tomasu Rošu). Tāpat kā romāna ,,Barsaka ekspedīcijas neparastie piedzīvojumi” (1905, nepabeigts publ. 1914) varonis, arī Tirpens, uzzinājis, kādam nolūkam grib izmantot viņa izgudrojumu, to iznīcina. Romānā ,,Meteora medības” (1908) nokritušais zelta meteorīts izraisa visā finansu pasaulē paniku, ko izmanto kapitālisti. Asi satīriskajā stāstā ,,XXIX gadsimtā. Kāda amerikāņu žurnālista diena 2889. gadā” Ž. Verns vēršas pret zinātnes sasniegumu izmantošanu bagāto interesēs. Ž. Verns pamazām zaudē redzi un dzirdi, tomēr intensīvi turpina strādāt. 1902. gadā ar īpaša transparenta palīdzību viņš raksta savu simto grāmatu - romānu ,,Vilhelma Štorica noslēpums”. 1903. gadā. rakstnieks smagi sasirgst. Savas dzīves pēdējā gadā viņš raksta romāna ,,Barsaka ekspedīcijas neparastie piedzīvojumi” otro sējumu ,,Zinātniskais ceļojums”, kas palicis nepabeigts. Žils Verns miris 1905. g. 24. martā Amjēnā.…
