Vērtējums:
Publicēts: 02.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Personības attīstība un socializācijas process', 1.
  • Referāts 'Personības attīstība un socializācijas process', 2.
  • Referāts 'Personības attīstība un socializācijas process', 3.
  • Referāts 'Personības attīstība un socializācijas process', 4.
  • Referāts 'Personības attīstība un socializācijas process', 5.
  • Referāts 'Personības attīstība un socializācijas process', 6.
  • Referāts 'Personības attīstība un socializācijas process', 7.
  • Referāts 'Personības attīstība un socializācijas process', 8.
  • Referāts 'Personības attīstība un socializācijas process', 9.
  • Referāts 'Personības attīstība un socializācijas process', 10.
  • Referāts 'Personības attīstība un socializācijas process', 11.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Jevads    4
1.  A.Maslova personību vajadzību struktūra    4
1.1.  Mana vajadzību struktūra    4
1.1.1.  5 šī brīža vajadzības    5
1.1.2.  Manu vajadzību apmierinatības zona    5
1.2.  S.Marlova-Krona tests    5
2.  Mana vērtību orientācija    5
3.  Personības individuāli tipologiskās īpatnības    5
3.1.  Īsi par temperamentu    5
3.1.1.  Mana temperamenta raksturojums    7
3.2.  Īsi par raksturu    8
3.2.1.  Mana rakstura vērtējums    8
4.  Mani tikumi    9
5.  Nobeigums    10
6.  Literatūras saraksts    10
Darba fragmentsAizvērt

Psiholoģija ir jauna zinātne, tā ir vairākus gadsimtus jaunāka par citām. Psiholoģiski priekšstati sāka veidoties jau Senajā Grieķijā. Vārds “ psiholoģija” veidojies no diviem grieķu vārdiem:
1. psyche – dvēsele 2. logos – mācība, saprāts, zināšanas.
Pirmo reizi šo vārdu savos darbos izmantoja vācu filozofs Kristians Volfs 18. gadsimtā. Psiholoģija kā zinātne radās tikai 19.gs. otrajā pusē. Jau sirmā senatnē bija mēģinājumi ielūkoties cilvēka iekšējā pasaulē, izskaidrot šo iekšējo pasauli, prognozēt cilveka uzvedību un rīcību. Cilvēkam sāka veidoties priekšstats par sevi. To vēlāk nosauca par “Es” tēlu. [6 – 1.tēma]
Termins “psiholoģija” radās 1590.gadā ( vācu mācitāja R. Hokleiniusa darbs – teoloģisks pētījums par dvēseli). Lielu ieguldījumu psiholoģijas kā zinātnes veidosanā deva ievērojamie domātāji, tādi kā Imanuels Kants, Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis, Ludvigs Feierbahs. [6 – 1.tēma]
Mūsdienu psiholoģijas zinātnes priekšmetu var definēt sādi: Psiholoģija ir zinatne, kas pēta psihoskas parādības un izmanto iegūtās zināšanas, lai izkoptu cilveku spējas un darītu viņus laimīgus ar dzīvi. Psiholoģija apskata ne tikai krīzes situācijas dzīvē un slimības. Psiholoģija ir saistīta arī ar garīgo veselību, ar pašrealizāciju, ar tieksmi izteikt savu “Es”. Mūsdienu psiholoģija kā zinātne pēta psihes faktus, likumsakarības un mehānismus, to sakarus ar cilveka aktivitēti. [6 – I tēma]
Laivija līdz 1990.gadam bija samera maz informacijas par psiholoģiju. Vēl šodien daudzi sabiedrības locekļi neizprot psiholoģijas zinatni, daļa pat doma, ka tā ir par psihiski slimiem cilvekiem, jo vards “ psiholoģija” sākas ar zilbi “ psih-“. Pasaules kultūra psiholoģiju uzskata par cilveka zināšanu neatņemamu sastāvdaļu.
Personība kā specifisks psiholoģijas termins parādījās samērā vēlu – 20.gs. 20.gadu beigas. Personiba ir cilvēks kopumā. Jebkurs cilvēks izpaužas kā personība tad, kad viņš pieņem un īsteno patstāvīgi pieņemtu lēmumu atbilstoši saviem ideāliem un vērtībām. Latviesu psiholoģi Ārija Karpova un Imants Plotnieks ir devuši šādu personības definīciju: Personība ir cilveks, kas stājies noteiktās sociālajās attiecībās, apzinās šīs attiecības un kā aktīvas darbības subjekts spēj pārveidot pasauli un atbildēt par pārveidošanas rezultātiem.
[6 – III tēma]

Atlants