Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 27.05.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Tiesa kā civilprocesuālo tiesību galvenais subjekts', 1.
  • Prezentācija 'Tiesa kā civilprocesuālo tiesību galvenais subjekts', 2.
  • Prezentācija 'Tiesa kā civilprocesuālo tiesību galvenais subjekts', 3.
  • Prezentācija 'Tiesa kā civilprocesuālo tiesību galvenais subjekts', 4.
  • Prezentācija 'Tiesa kā civilprocesuālo tiesību galvenais subjekts', 5.
  • Prezentācija 'Tiesa kā civilprocesuālo tiesību galvenais subjekts', 6.
  • Prezentācija 'Tiesa kā civilprocesuālo tiesību galvenais subjekts', 7.
  • Prezentācija 'Tiesa kā civilprocesuālo tiesību galvenais subjekts', 8.
  • Prezentācija 'Tiesa kā civilprocesuālo tiesību galvenais subjekts', 9.
  • Prezentācija 'Tiesa kā civilprocesuālo tiesību galvenais subjekts', 10.
  • Prezentācija 'Tiesa kā civilprocesuālo tiesību galvenais subjekts', 11.
Darba fragmentsAizvērt

Civilprocesuālo tiesību teorētiskie aspekti
Civilprocesuālo tiesibu normas nosaka visu tiesas procesa gaitu, katram civilprocesuālo attiecību subjektam nosaka atļauto un pieļaujāmo uzvedības normu kopumu.
Civilprocesuālo tiesību normu noregulēšanas objekts ir sabiedriskās attiecības tiesvedības jomā civillietās.
Civilprocesuālo tiesību sitēmas sastāvā ir jānošķir vispārīgo daļu , kura pēc satura attiecās pie visa procesa kopumā un normas kuras regulē tiesvedibu pec procesa atsevišķām stadijām, sevī ietver izpildu tiesvedību, kā arī noteikumus, kurus regulē procesuālās darbības ar starptautiskiem elementiem. Izejot no tā, procesuālo tiesību sistēmā nosacīti tiek sadalīta divās daļās – visparīgā un sevišķā.
Civilprocesa likums ir nozīmīgakais, bet ne vienīgais civilprocesuālo tiesību avots.

Tiesu sistēmas teorētiskie aspekti
Saskaņā ar Satversmi un likumu „Par tiesu varu” Latvijā pastāv neatkarīga tiesu vara.
Latvijas Republikā tiesu vara pieder rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām, Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai.
Katrai no tiesu instancēm likums nosaka tās kompetenci lietu izskatīšanā un izspriesto lietu pārsūdzēšanas kārtību nākamai tiesas instancei.
Šobrīd Latvijā darbojas 35 rajonu (pilsētas) tiesas, sešas apgabaltiesas (Rīgas apgabaltiesa, Vidzemes apgabaltiesa, Latgales apgabaltiesa, Kurzemes apgabaltiesa, Zemgales apgabaltiesa un Administratīvā apgabaltiesa) un Augstākā tiesa.

Tiesas darbība
Viens no pirmajiem tiesiskajiem aktiem, ko pieņēma Tautas Padome bija “Pagaidu nolikums par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību”.
Tiesai civilprocesā ir liela nozīme. Tieši caur tiesu tiek virzītas lietas un līdz ar to tiesai ir daudz funkciju.
Civillietu izspriešanā piemērojamos tiesībību aktus iedala šādi: Latvijas likumi un citi normatīvie akti, Latvijas saistošie starptaustiskie līgumi, Eiropas Savienības tiesību normas, Starptautisko tiesību normas un ārvalstu likumi.
Tiesas katru dienu izskata dažādas un pielieto dažādas tiesību normas, taču visām šīm lietām, kuras izskata tiesa ir daži tādi noteikumi, kas jāievēro visās lietās, neatkarīgi no procesa nosaukuma.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants