Pensiju sistēmas ilgtspējas novērtējums Latvijā

2008.gadā tika sasniegts būtisks uzlabojums komfortablā zonā pie vecuma pensijas izmaksas bija 35.61% pensionārs jeb 165.67 tūkst. Zem vidējas vecuma pensijas samaksas līmeņa bija tikai 2.29% jeb 10.65 tūkst. pensionāru. Pēc krīzes laikā, arī palielinoties vecuma pensiju vidējai izmaksai pensionāru skaits, kurš bija zem tā radītāja, nav bijis lielāks par 24%. 2013.gada dati liecina, ka procentuāli tie bija 20.25% jeb 96.507 tūkst. pensionāri. Komforta zonā šobrīd ir 49.96% jeb 238.088 tūkst. pensionāru, savukārt to pensionāru skaits, kuru pensijas ir lielākas par vidējo pensiju izmaksu ir 29.79% jeb 141.96 tūkst. pensionāru.
Neskatoties uz to, ka vidējās vecuma pensijas izmaksas lielums ir palielinājies, pastāv joprojām ļoti liels iedzīvotāju un arī pensionāru skaits - vismazāk sociāli nodrošinātā sabiedrības daļa – kuri ir pakļauti nabadzības riskam. Kā liecina Centrālas statistikas pārvaldes datu bāzes dati (2.6.tabula) , 2012.gadā pensionāru vidū tie ir bijuši 36.1%. Nabadzības riskam pakļauto pensionāru skaits kopš 2007.gada ir samazinājies, tomēr joprojām tā ir ļoti liela sabiedrības daļa. Arī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū ir nabadzības riskam pakļautie – 2010. un 2012.gadā 41.1% un 34.0% attiecīgi.
Esošajiem vecuma pensijas saņēmējiem, lai pasargātu viņus no nabadzības riska, pensijas ikgadēji tiek pakļautas indeksācijām. Vecuma pensiju saņemēju skaita dinamika ir augoša: 2011.gadā – 481.7 tūkstoši cilvēku, 2012.gadā – 482.1 tūkstoši, un 2013.gadā – jau 476.6. Attiecīgi arī turpmākos gados ir paredzams vecuma pensiju saņēmēju skaita palielinājums, savukārt, lai mazināt nabadzības risku, pensiju indeksācija paredzama par 7.26 EUR 2014.gadā, 8.59 EUR 2015.gadā, 8.79 EUR 2016.gadā un 9.04 EUR 2017.gadā. Līdz 2002.gadam pensijas indeksācija tika veikta balstoties uz patēriņa cenu indeksu, savukārt, no 2002.gada – tiek indeksēta ņemot vērā patēriņa cenu indeksu un daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma valstī.
…