Bibliotekārs un autortiesības

Kas ir autortiesības
Pirms Latvijas neatkarības pasludināšanas tagadējās Latvijas Republikas teritorijā spēkā bija 1911.g. Krievijas likuma kopojums, Likums par autora tiesībām, kurā bija ietverti visi galvenie autortiesību principi. Šis likums tika saglabāts spēkā arī pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas.Vispārīgais autortiesību termiņš likumā bija noteikts 50 gadi no autora nāves dienas. Vairākās likuma normās autortiesību pārkāpējam bija uzlikts par pienākumu atlīdzināt autoram vai viņa tiesību pārņēmējiem nodarītos zaudējumus, neatkarīgi no tā, vai tas izdarīts tīši vai aiz neuzmanības.
Saistībā ar Latvijas pievienošanos Bernes konvencijai 1937.gada 15.maijā stājās spēkā jauns likums - Autora tiesību likums. Padomju laikā Latvijas teritorijā bija spēkā vispārējā jeb Ženēvas autortiesību konvencija, tomēr šajā laikā autori reti varēja kontrlolēt sava darba izmantošanu, ņemot vērā padomju sistēmā valdošo uzskatu – "māksla pieder tautai", jebkurš brīvi un bez ierobežojumiem varēja izmantot autoru darbus, nemaksājot atlīdzību. Tā kā Padomju Savienība nebija pievienojusies Bernes konvencijai, netika ievērotas arī citu valstu autoru tiesības.
Vēlāk autortiesību aizsardzība tika nodrošināta ar 1963.gada 27.decembra LPSR Civilkodeksa Ceturto sadaļu “Autortiesības”. Autortiesību termiņš fiziskām personām bija 25 gadi pēc autora nāves, savukārt juridiskām personām – neierobežotu laiku. Tie darbi, kuru autortiesību termiņš bija iztecējis, ar attiecīgu lēmumu varēja pāriet valsts īpašumā. Likumā bija ietverta arī norma, kas piešķīra valstij tiesības no autora vai viņa tiesību pārņēmējiem atpirkt (arī piespiedu kārtā) autortiesības uz darba izdošanu, publisko izpildījumu un citādu izmantošanu.
…