Baltija, būdama tikai neliela daļiņa uz varenās zemeslodes fona, kas pasaules kartē jāsaskata gandrīz vai ar palielināmo stiklu, manuprāt, ir pārdzīvojusi visas lielās pasaules cienīgus vēsturiskos notikumus, kas dažai lielvalstij liek nobālēt. Baltija ir piedzīvojusi Lielās tautu staigāšanas, neskaitāmas okupācija, iekarošanas un pakļaušanas, pasaules karus un brīvas valsts laikus. Neskatoties neuz ko tās ir izveidojušās par gan nacionālo tradīciju bagātām valstīm, gan sava veida nozīmīgiem kultūras centriem Eiropā.
Neviens īsti nevar paskaidrot kā būtu, ja Baltijā nebūtu ienākusi kristietība un vēlāk reformācija, vai būtu labāk, sliktāk jeb varbūt vienkārši savādāk. Mēs mūsdienās to pieņemam kā vēsturisku faktu, notikumu, un izvērtēt varam tikai šo notikumu atstātās sekas un iespaidus uz Baltijas vēstures, politikas, sadzīves un kultūras attīstību. To vēlos arī es savā darbā, apzināt katolicisma un reformācijas kulturoloģisko mantojumu. Vai tas ir nācis par labu vai gluži pretēji, degradējis turpmāko Baltijas kultūras attīstību.…
