Pēc Rozemundes Pilčeres romāniem ir uzņemtas daudzas jo daudzas romantiskas filmas, kuras ir iem1īļojuši ļoti daudzi cilvēki visā pasaulē. Arī šis romāns tika ekranizēts filmā ar tādu pašu nosaukumu „Rīt sapņosim kopā”. Bet šis domraksts būs nevis par šo filmu, bet par pārdomām, kas manī radās, izlasot šo grāmatu, kas bija ļoti interesanta un ļoti emocionāla.
Kā jau visi rakstnieces darbi, tā arī šis balstās uz patiesiem notikumiem un ir sastopami ikdienā, var būt ne katru dienu, bet tomēr.
Stāsts ir par Sjūzenu Tērneri, kura pēc gadiem ir atgriezusies pie saviem radiem un pametusi savu vīru, kuru interesē tikai viena lieta – viņas bagātības un nauda, kuru Sjūzena saņems par patentu, kuru pirms 10 gadiem izgudroja tēvs, kurš jau ir miris un novēlēja savai meita, lai tā sāktu saņemt naudu pēc 10 gadiem, jo domāja, ka tad jau būs šķīrusies no sava vīra – Rūperta, bet Rūperts par to bija uzzinājis un ar visādiem veidiem pūlējās saglābt savu laulību, lai tiktu pie naudas summas, kura bija ļoti liela.…
