Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 01.06.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Konflikti un to risināšanas specifika pusaudžu vecumā', 1.
  • Referāts 'Konflikti un to risināšanas specifika pusaudžu vecumā', 2.
  • Referāts 'Konflikti un to risināšanas specifika pusaudžu vecumā', 3.
  • Referāts 'Konflikti un to risināšanas specifika pusaudžu vecumā', 4.
  • Referāts 'Konflikti un to risināšanas specifika pusaudžu vecumā', 5.
  • Referāts 'Konflikti un to risināšanas specifika pusaudžu vecumā', 6.
  • Referāts 'Konflikti un to risināšanas specifika pusaudžu vecumā', 7.
  • Referāts 'Konflikti un to risināšanas specifika pusaudžu vecumā', 8.
  • Referāts 'Konflikti un to risināšanas specifika pusaudžu vecumā', 9.
  • Referāts 'Konflikti un to risināšanas specifika pusaudžu vecumā', 10.
  • Referāts 'Konflikti un to risināšanas specifika pusaudžu vecumā', 11.
  • Referāts 'Konflikti un to risināšanas specifika pusaudžu vecumā', 12.
  • Referāts 'Konflikti un to risināšanas specifika pusaudžu vecumā', 13.
  • Referāts 'Konflikti un to risināšanas specifika pusaudžu vecumā', 14.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads   
1.  Konflikti. Konflikta raksturojums. Konfliktu risināšana.   
2.  Pusaudžu vecuma īpatnības   
3.  Pusaudžu pretošanās audzināšanai kā konflikta cēlonis   
4.  Audzināšanas principi, metodes pusaudžu konfliktu risināšanā.   
5.  Secinājumi.   
  Izmantotās literatūras saraksts.   
Darba fragmentsAizvērt

Konflikti cilvēka dzīves praksē atklāj viņa attieksmi pret sevi, citiem cilvēkiem, dabu, darbu, kultūru un valsti.
21.gs. ir mainījusies audzināšanas paradigma Latvijā. Autoritārās audzināšanas mērķus un uzdevumus pamazām nomaina ar mērķi audzināt cilvēku kā augstāko vērtību, kuras personības būtība ir brīvība, patstāvība un atbildība. Audzināšana ir mērķtiecīga sabiedrības nozīmīga funkcija. Mainoties audzināšanas būtībai, mainās arī cilvēka un attīstības satura attiecības.
Cilvēks piedzimst kā bioloģiska būtne. Par sociālu indivīdu, personību un individualitāti cilvēks kļūst, iegūstot sociālo pieredzi, kontaktējoties ar citiem cilvēkiem, iesaistoties sociālās attiecībās un procesos. Sociālās prasmes un iemaņas ir nepieciešamas cilvēkam sociālajā mijiedarbībā. Veidojoties bērna attiecībām ar citiem cilvēkiem, tiek apgūtas sociālās prasmes. Un, savukārt, apgūstot sociālās prasmes, veidojas attiecības ar citiem cilvēkiem un vide, kurā pusaudzis dzīvo. Sociālo prasmju apguve īpaši nozīmīga pusaudžu vecumposmā, kad ļoti svarīga ir apkārtējo cilvēku un jo īpaši vienaudžu spriedums un vērtējums. Tas nozīmē, ka būtiska loma tiek piešķirta tieši sociālo prasmju veidošanai pusaudžu vecumā.
Personības veidošanās procesu svarīgi analizēt divos galvenajos aspektos: pirmkārt, tā ir cilvēka kā indivīda nobriešana, otrkārt, indivīda socializācijas process ,t.i., to cilvēkam sabiedrībā nepieciešamo zināšanu, normu un vērtību apgūšana, kuras determinē iekļaušanos sabiedrībā, gan kultūrā. Tieši socializācijas procesā visbiežāk rodas konflikti.[4,133] Jo veiksmīgāks socializācijas process noritēs bērnībā, jo mazāk nāksies saskarties pusaudžu vecumā ar „riska bērniem”, ar „savādākiem” bērniem. Katrs pedagogs savā darbā ir sastapies ar šādiem bērniem. Tie ir bērni, kas ir skaļi un traucē darbu klasē gan skolotājiem, gan klases biedriem, ir nevaldāmi, iesaistās dažādās riskantās situācijās, bieži izraisa konfliktus.
Pusaudži ir bērni pārejas vecumā. Viņi nav jauni pieauguši cilvēki, un viņi emocionālās vajadzības ir tādas pašas kā bērniem.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants