Ir patīkami apzināties, ka cilvēki zināja, kam pateikties par iespēju izveidot Latvijas brīvvalsti. Ja nebūtu latviešu strēlnieku, tad diez vai būtu tāda Latvija. Un viens no šiem cilvēkiem bija Aleksandrs Čaks. Protams, ir arī tēlnieki, kas šo pateicību iekala akmenī, bet A. Čaks to „iekala” latviešu literatūrā, kur šī paliekošā vērība mūžam atgādinās par šiem drosmīgajiem latviešiem.
Lasot šo darbu, nodomāju, ka ir neierasti, ka arī dzeja var būt tāda informācija. Parasti dzeja bija tikai cilvēcisko jūtu atspoguļojums, visbiežāk par mīlestību. …
