Ir daudz dažādu gan mazāku, gan lielāku fenomenu antīkaja pasaulē, kurus vēl šodien apbrīno un pēta. Olimpiskās spēles ir īpašas ar to, ka visu šo gadu laikā diezgan interesantā veidā tās ir transformējušās, bet saglabājušās un kā nozīmīga kultūras, sabiedriskās un pilitiskās dzīves sastāvdaļa eksistē arī mūsdienās. Jāatzīst, ka reti kurš 21.gs. cilvēks, ikdienišķi vērodams kādu Olimpisko spēļu disciplīnu televizora ekrānā, domā par tām piederošo lietu pirmsākumiem un rašanās cēloņiem. Tomēr tajā pašā laikā senatnes izpēte un apbrīnošana ir joprojām aktuāla, un to var saukt par savdabīgu rakursu savas kultūras izpratnē un studijās.
Seno grieķu dzīvē sacīkstēm bija ārkārtīgi liela nozīme, domājams, ka VI gs.p.m.ē. Olimpijas stadionā pulcējās apmēram 40000 skatītāju, kas sabrauca uz turieni no visas Hellādas. Olimpisko spēļu laikā visur tika pārtraukti jebkādi kari un valdīja absolūts miers, lai cilvēki varētu droši aizbraukt un atbraukt no sacīkstēm. Tajās nedrīkstēja piedalīties vergi vai cilvēki bez pilsonības (metoiki). Valdīja uzskats, ka dalībnieka uzvara ir atkarīga ne tikai no fiziskās sagatavotības, bet arī no tikumības un gribasspēka. Parasti sacīkstes tika iesāktas un pabeigtas ar upurēšanām un dalībnieku zvērestiem par godīgumu. Īpašs periods Olimpisko spēļu gaitā bija no 776.g.p.m.ē. līdz m.ē.393.g., kura laikā notika 293 sacīkstes, kuras nekad netika izlaistas.…
