1805.gada 2.aprīlī Odesenas pilsētā, šaurā un mazā ieliņā, nabadzīga kurpnieka un veļas mazgātājas ģimenē piedzimst Hanss Kristians Andersens. Viņš bija vienīgais bērns, ģimene ir ļoti nabadzīga, un vecāki puisēnam nevarēja dot neko vairāk, kā tikai savu lielo mīlestību. Mīlestību pret grāmatu lasīšanu un mācīšanos puisēnam ieaudzināja tēvs. Zēnam jau no agrās bērnības tika mācīts lasīt un sapņot. Arī zēna vecmāmiņa stāstīja nostāstus par viņu radiniekiem, kaut gan pati vienmēr bijusi nabadzīga. Vecmāte ņēma viņu līdzi pie večiņām uz slimnīcu, kur mazais Hanss klausījās viņu stāstītajās pasakās
1812. gadā māte saņēma naudu par darbu un atļāvās nopirkt dēlam biļeti uz teātra izrādi. Šis notikums izmainīja visu zēna dzīvi. Atnākot mājās, viņš nekavējoties sāka rakstīt lugu. Tās varoņi bija neaprakstāmi skaisti un sazinājās ar dzejoļu palīdzību. Izlasot savu darbu, autors saprata, ka tas ir pārāk skaisti un nav īstenība, tad viņš sāka rakstīt par to, kas notiek viņam apkārt.…
