Pētot sabiedrisko parādību un procesu statistiskās likumsakarības ir jāizsaka ne tikai vidējie lielumi, bet arī variācijas, kas izsaka pazīmju skaitlisko un apzīmējošo kopuma individuālās atšķirības. Lai pētītu pazīmes variāciju tiek lietoti dažādi absolūtie un relatīvie rādītāji. Pie absolūtajiem variācijas rādītājiem pieder variācijas apjoms jeb amplitūda, kas ir starpība starp pazīmes lielāko un mazāko vērtību. To apzīmē kā Rv=Xmax-Xmin.1. Aprēķinot šo lielumu, tiek arī izdalītas dažādas variācijas vienību rindas, kur var aprēķināt centilās, decilās(D=D9-D1) vai kvartilās(Q=Q3-Q1) variācijas apjomu, kas parāda cik liela ir variantu amplitūda pusei no visa kopuma vienībām, kuras atrodas rindas vidusdaļā. Reālajā dzīvē šos aprēķinus var izmantot produkcijas kvalitātes kontrolē, jo tie raksturo tās svārstības līmeni. Svarīgs rādītājs, ko jāņem vērā ir arī vienību noviržu lielumi. Tos iedala vidējā lineārajā novirzē, kvadrātiskajā novirzē un dispersijā.…
