Izgudrošanas rezultāti – jauni pārtikas produkti, apģērbi, labiekārtoti dzīvokļi, mēbeles, radio, televizori, lidmašīnas utt. ir mūsu materiālās labklājības pamats. Šodien pasaulē ražo desmitiem miljardu dažādu izstrādājumu, detaļu, kurus izdomājis cilvēks.
Izgudrotājs parasti centās iegūt no jaunā tehniskā risinājuma kādu labumu tieši sev, savai ģimenei, ciltij, tautai, valstij. Iesākumā to nodrošināja, turot uzlabojumu slepenībā, nododot no paaudzes uz paaudzi. Šādu paņēmienu vēl šodien plaši pielieto kara tehnikā. Attīstoties rūpnieciskai ražošanai, iesaistot algotu darbaspēku, pārdodot saražoto produkciju, arvien grūtāk kļuva noturēt izgudrojumus slepenībā. Radās nepieciešamība pēc jauna izgudrojuma aizsardzības veida. To pastiprināja apstāklis, ka tehnika kļuva arvien sarežģītāka, tās izstrādāšanai bija jāalgo speciāli cilvēki. Ja jaunais risinājums, kura radīšanā ieguldīti zināmi līdzekļi, nav aizsargāts, tad konkurenti bez papildus izdevumiem šādu risinājumu izmanto, panākot sev ekonomiski izdevīgāku situāciju. Sevišķa nozīme tam ir tirgus ekonomikas apstākļos. Izveidojās jauna īpašuma forma - rūpnieciskais intelektuālais īpašums, un tā aizsardzībai ieviesa patentu.…
