Cilvēktēls un tikumi
Mūsdienu plurālā sabiedrība, mainīgie apstākļi, jaunais, kas ienāk , beztradīciju attiecības pieprasa mazāk standartezētu, bet vairāk patstāvīgu tikumisku domāšanu.
Dažādos laikmetos vēsturiski priekšstati par cilvēku ievērojami atšķiras.
Cilvēka būtība kļūst vēl problemātiskāka, kad morāles analīzē iesaistīta valoda, par ko liecina ne tikai minēta Sartra novele, bet arī vesels 20. Gadsimta ētikas virziens – analītiska ētika.
Ētikā iekļauti vērojumi pas esošo, par to, kā cilvēki rīkojas īstenībā, un kādas ir rīcibas sekas. Ļaunuma parastākais cēlonis ir paradumu automātisms un nerefleksīva sekošana citu iedibinātai normai. Standartdomāšana neļauj paredzēt sekas savai rīcībai.
Bez pozitīva tikumiskā diskursa cenšanās stimuls būtu vājināts.
Līdzekļu mācība jeb tehnika
Rodžers Skrutons kultūrā nošķir trīs veidu zināšanas: faktu zināšanas jeb informāciju, mērķu un līdzekļu zināšanas.
…
