-
Apgaismības laikmets
Nozīmīgākie apgaismības ideju paudēji
Angļu literatūrā šajā laikā darbojās vairāki izcili rakstnieki - Dž. Svifts (,,Gulivera ceļojumi”), D. Defo (,,Robinsons Krūzo”), H. Fīldings (,,Stāsts par Tomu Džonsu Atradeni”).
Ārkārtīgi svarīga vieta franču kultūras dzīves veidošanā 18. gadsimtā ir D. Didro izdotajai Enciklopēdijai, kuras sarakstīšanā piedalījās izcilākie Francijas zinātnieki Šī Enciklopēdija tapa ilgā laika posmā: Tās autoru mērķis bija popularizēt zināšanas, veicināt vēlēšanos izglītoties, izstrādāt zinātnisku pasaules uzskatu un padarīt to par plašu sabiedrības slāņu pasaules uzskatu. Lieli nopelni Apgaismības ideju attīstīšanā un feodālās iekārtas graušanā bija franču 18. gadsimta filozofiem, starp kuriem viens no izcilākajiem bija Voltērs.
Voltērs (1694 - 1778).
Voltērs, īstajā vārdā Fransuā Mari Aruē, bija ne tikai filozofs, bet arī talantīgs rakstnieks. Viņš dzimis Parīzē notāra ģimenē, mācījies jezuītu vadītajā Luija koledžā - vienā no tā laika Francijas labākajām mācību iestādēm. 1716. gadā Voltēru dažu satīrisku dzejoļu dēļ izsūtīja no Parīzes, bet pēc atgriešanās gandrīz uz gadu ieslodzīja Bastīlijā. 1718. gadā Parīzē notika Voltēra pirmās lugas ,,Edips” pirmizrāde. Lugā uz senās Grieķijas kultūras fona tika nosodīts reliģiskais fanātisms. Izrādei bija lieli panākumi, un Voltēra vārds kļuva slavens dažādās sabiedrības aprindās.
…
Apgaismība ir jauns filozofiskās domas attīstības posms Eiropā, kas radās XVIII gs. un ievērojami ietekmēja tā laika izglītotās aprindas. Apgaismības pamatus lika XVII gs. filozofijas un zinātnes (īpaši matemātikas) attīstība, tai ir tieša saistība ar humānismu un reformāciju XVI gs. Apgaismības filozofijas spilgtākā izpausme bija racionālisms, cilvēka prātu aicināja meklēt atbildi uz visiem sabiedrības un pasaules attīstības jautājumiem. Vēstures literatūrā sastopams arī viedoklis, ka apgaismes filozofu loks bija visai šaurs, viņu idejas savstarpēji stipri atšķīrās, bet ietekme uz plašākiem sabiedrības slāņiem bija minimāla - šīs idejas sabiedrību ietekmēja caur izglītotiem monarhiem, kas tās bija pieņēmuši. Savukārt apgaismību kā atsevišķu laikaposmu var izdalīt tikai tāpēc, ka šai laikā zināšanas sāk strauji ieņemt nozīmīgāku vietu cilvēku vērtību sistēmā.