Vācu neoliberālisms, kā svarāgākā nozare Eiropas un pasaules ekonomiskas domas un teorētiskais sociālas tirgus saimniecības pamats, līdz galam izveidojās pēc 2.pasaules kara pirmās desmitgades. Vācu neoliberālisma idejas ir aktuālas arī mūsdienu apstākļos. Tā kā Vācu neoliberālisms bija izveidots “stipras valsts” apstākļos, kura bija virzīta uz totalitāru rīkošanu un uz “valdonīgām privāt struktūrām”, kas grāva konkurenci, tāpēc tika atrastas atbildes uz jautājumiem: kā nodrošināt tādu saimniecības un sabiedrības kārtību, kur par galveno tiktu uzskatīta indivīda brīvība, jebkura vara būtu ierobežota, kur tirgus būtu konkurētspējīgs un efektīvs, sociālas problēmas būtu atrisinātas un saimniekošanas noteikumus ievērotu visi.
Neoliberālisms spēlēja būtisku lomu 20gs. ekonomiskajā domā. Bāzējoties uz neoklasicisma un tradicionālā liberālisma, neoliberālisti mēģina veidot mācību par tautas saimniecību. Metodoloģiski neoliberālisms ir tuvs idejai par lēnu un pakāpenisku sabiedriskas attīstības evolūciju. Saimnieciskās attīstības tempu problēma un augšanas regulēšana ekonomikā nespēlē būtisku lomu neoliberālisma teorijā.…
