-
Eiropas Savienības brīvības
Referāts11 Ekonomika, Starptautiskās organizācijas, Tiesības
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Eiropas Savienības brīvību nozīme | 3 |
2. | Brīva preču aprite | 5 |
3. | Brīva pakalpojumu aprite | 7 |
4. | Brīva personu kustība | 8 |
5. | Kapitāla un maksājumu brīva aprite | 10 |
Izmantotie avoti un literatūra | 12 |
5. Kapitāla un maksājumu brīva aprite
Kapitāla un maksājumu brīva aprite ir viena no četrām ekonomiskajām pamatbrīvībām, ar kuru ES teritorijā tiek nodrošināta vienotā tirgus darbība, tā papildina pārējās trīs pamatbrīvības, kā arī veicina ekonomikas attīstību, ļaujot efektīvi investēt kapitālu un veicinot euro kā starptautiskas valūtas izmantošanu, kas palielina ES nozīmi globālajos procesos. Pamatbrīvība nostiprināta LESD – ES teritorijā ir aizliegti kapitāla aprites un maksājumu ierobežojumi starp dalībvalstī, kā arī dalībvalstu un trešo valstu starpā. Salīdzinājumā ar pārējām brīvībām, kapitāla un maksājuma brīvas aprites pašreizējais saturs un tiesiskais regulējums ir attīstījies samērā nesen, tikai pagājušā gadsimta beigās.
Šīs brīvības mērķis ir efektīva kapitāla kustība, proti, ka kapitāls var brīvi plūst tur, kur tas ir vajadzīgs visvairāk, lai tādējādi tas darbotos ar maksimālu atdevi.
Brīva kapitāla kustība nozīmē, ka var brīvi konvertēt valūtu; gan rezidentiem, gan nerezidentiem atļauts turēt ārvalstu valūtas vai atvērt kontus latos vai citā valūtā; ikviens Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents var brīvi izmantot ārvalstu finansu pakalpojumus; nepastāv ierobežojumi darījumiem ar vērtspapīriem; nav ierobežojumu ēku, zemes pirkšanai/pārdošanai; ārvalstu investori var brīvi izvest no jebkuras dalībvalsts savus ieguldījumus un peļņu pēc attiecīgo nodokļu samaksas.
…
Vienotais tirgus ir viens no izšķirošajiem sasniegumiem Eiropas Savienības (turpmāk – ES) vēsturē. 20.gs. 50 gados sešas ES dibinātājvalstis (Beļģija, Francija, Vācija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande ) sāka atcelt savstarpējās tirdzniecības barjeras (visupirms attiecībā uz oglēm un tēraudu, 20.gs. 50 gados un pēc tam plašāk pēc 1958.gada, kad tās izveidoja Eiropas Ekonomikas Kopienu jeb kopējo tirgu), kā iemesls tam bija gan politiski, gan saimnieciski apsvērumi. Daļa no to nodomiem bija apvienot savus rūpniecības un ekonomikas resursus, lai atstātu pagātnē savstarpējos karus, kuru kulminācija bija Otrais pasaules karš. Drīz vien (1968.gadā) kļuva skaidrs, ka, no otras puses, tās ir noārdījušas tikai vienu barjeru slāni, likvidējot kvotu ierobežojumus savā iekšējā tirdzniecībā un atceļot muitu saviem savstarpēji veiktajiem ievedumiem. Pateicoties tam, tirdzniecības apmēri paplašinājās, bet ne tādā apjomā, lai ES ekonomikas pieauguma tempi atbilstu, piemēram, Amerikas Savienoto Valstu rādītājiem.