Tautas dziesmās bieži runā par graudu malšanu, maltuvēm, malējām un par to, cik smags ir šis darbs. Tādēļ nav brīnums, ka jau senatnē centās malšanas darbu atvieglot. Darba atvieglošanai nebija citu enerģijas avotu tikvien kā ūdens un vējš, tādēļ arī kā pirmās radās ūdens un vēja dzītas dzirnavas, bet visas parējās tad, kad cilvēks iepazina tvaiku, elektrību un tagadējā cilvēka dzīvē tik nepieciešamo benzīnu. Bet toreiz priecājoties, ka nav vairs dzirnavas jāgriež ar rokām - teica:
Ūdens kaļ, ūdens maļ,
ūdens lielas lietas dar'.
Dzirnavas… kādēļ izvēlējos, kādēļ iemīlējos un kādēļ tik maz informācijas ir par tām, kādēļ mākslinieki neizmanto dzirnavas par iedvesmas avotu - tikai dažas grafikas, gleznojumi, daži bezkaislīgi uzņēmumi, kurus arī esmu ietvērusi savā darbā. Ar savām fotogrāfijām un skicēm centos parādīt iedvesmas lidojumu, kuru man izsauca dzirnavu platie spārni, līniju ritmi uz dzirnavu muguras un nepārspējama varenība un dabas spēks, kas spēj visu šo sarežģīto mehānismu darbināt. Tajās ir spēks, ir dzīve, ir vēsture, ir iedvesma, kuru mums jārada pašiem.…
