Černobiļas AES avārijas sociālekonomiskās sekas mūsdienās

Secinājumi
• Bezatbildīgas cilvēku uzvedības rezultātā, piemēram, augsti kvalificēta darbaspēka trūkuma un nepietiekamas kontroles dēļ, notika ievērojama katastrofa – uzsprāga Černobiļas atomelektrostacijas piektā energobloka 4. reaktors. Tas, savukārt, izraisīja vairākas, tālejošas sekas, kuras ir vērojamas arī mūsdienās.
• Bīstami tika piesārņota teritorija, kas pēc platības ir aptuveni tikpat liela, kā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopējā teritorija.
• Šodien nav starp dzīvajiem ap 30 tūkstošiem AES avārijas dalībnieku un liecinieku, 70 tūkstoši invalīdu visu savu mūžu izjutīs radiācijas sekas, ap 200 tūkstošiem cilvēku tika evakuēti.
• Radiācija ir skārusi 17 Eiropas valstis, negatīva radiācijas ietekme tika konstatēta arī Turcijā.
• Lai novērstu radušās avārijas sekas, PSRS valdība tolaik iztērēja lielu naudas summu, tādējādi, izsmeļot valsts rezerves. Šis solis veicināja PSRS sabrukumu.
• Šobrīd Ukrainā ir slēgta 3100 km2 liela teritorija. Vēl vairākus tūkstošus gadus tajā nebūs iespējams dzīvot, neiegūstot kaitējumu cilvēka organismam. Pašreizējais radiācijas līmenis šajā teritorijā ir aptuveni 100 reizes lielāks par maksimāli pieļaujamo. Tas izraisa invaliditāti, nāvi un dzimušo bērnu nepilnvērtīgu funkcionēšanu.
• Zinātnieku pētījumu un eksperimentu rezultātā ir noskaidrots, ka samazinājies Černobiļas teritorijā dzīvojošo floras un faunas sugu skaits, turklāt pretošanās spēja radiācijai ir atkarīga no viņu DNS sastāva.
• Ir noskaidrots, ka cilvēku veselību ir sagrāvusi ne tikai radiācijas ietekme un tās izraisīts vēzis, bet arī psihiskas saslimšanas, kas radās, cilvēkiem piespiedu kārtā pametot dzimtās mājas.
• Sarkofāgs, kurā apglabāts avarējušais reaktors, pakāpeniski sabrūk, un, ja steidzami nekas netiks darīts, gaidāma jauna katastrofa.
…