Aizdomās turētais kriminālprocesā

Nobeigums
Studiju darba nobeigumā var izdarīt sekojošus secinājumus:
- Ja aizdomās turētais uz procesuālo darbību ir ieradies viens, bet vēlas aizstāvja palīdzību, procesa virzītājam ir pienākums nodrošināt ieinteresēto personu ar nepieciešamo informāciju un dot tai iespēju izmantot sakaru līdzekļus aizstāvja uzaicināšanai. Personīgi procesa virzītājs neslēdz vienošanos par aizstāvību un nevar aicināt konkrētu advokātu par aizstāvi.;
- Ja aizstāvja trūkums lietās, kurās paredzēta obligātā aizstāvība, ir būtisks procesuāls pārkāpums un var kalpot par pamatu sprieduma atcelšanai, tad aizstāvja trūkums lietās, kurās nav paredzēta obligātā aizstāvība, var arī neietekmēt pieņemtā sprieduma likumību, tādā veidā dodot plašas izlemšanas iespējas procesa virzītājiem;
- No aizdomās turētās personas legālās definīcijas izriet, ka viena no pamata prasībām personas atzīšanai par aizdomās turēto ir pierādīts noziedzīga nodarījuma sastāvs;
- autors uzskata, ka nepieciešams aizdomās turētajam dot iespēju pārsūdzēt šo lēmumu, vai Kriminālprocesa likumā iekļaut normu, kura aizliegtu izmantot ziņas par personas atzīšanu par aizdomās turēto tādiem nolūkiem, kuri nav saistīti ar kriminālprocesuālo attiecību realizāciju;
- Plašākai elektronisko dokumentu izmantošanai starp izmeklēšanas iestādi un aizdomās turēto personu, kā būtiskākie šķēršļi minami dokumentu aprites vides ierobežojumi un dokumenta adresāta sasniegšana elektroniskā vidē. Kriminālprocesa likumā precīzi nav aprakstīta forma, kādā veidā aizdomās turētais paziņo savu sūtījuma saņemšanas adresi. Līdz ar to, izmeklētājs ir tiesīgs patstāvīgi izvēlēties noteikto formu. Galvenais nosacījums uz izvēlēto formu ir tās juridiskais spēks, proti, paziņojumam ir jābūt noformētām atbilstoši Juridiska spēka likuma prasībām;
- Lai uzlabotu situāciju ar paziņošanu par aizdomās turētas personas tiesībām un pienākumiem, darba autors piedāvā pilnveidot gan izrakstus par personas tiesībām, gan procesuālo darbību dokumentus. Izrakstos iekļaujamas vismaz būtiskākās tiesības, kādas nav uzskaitītas „visaptverošajos” pantos.…