Rakstnieks dzimis Kurzemes pusē, Dzirciema Bisniekos. Viņa vecāki ir rentes saimnieki. Rakstnieka tēvs mirt, kad Ernestam ir nepilni trīs gadi. Māte, saimniekojot kroņa rentes mājās Bisniekos, vienmēr ir aizņemta nebeidzamos darbos. Arī Ernests agri sāk darba dzīvi – gana zosis, tad cūkas un vēlāk zirgus.
Ernesta galvenā audzinātāja ir vecmāmiņa, kas ar savām dziesmām un pasakām ievada mazdēlu darbaļaužu dzīves, domu un jūtu izpratnē.
Aizsākot Pastariņa triloģiju, kas aptver apmēram divdesmit gadus ilgu dzīves posmu, Ernests Birznieks Upītis raksta: „Visagrākās atmiņas man uzglabājušās par kādu bēru dienu: vāgūzī gulējis mans tēvs melni apsistā zārkā. Tad zārks aizvests un es palicis ar Katrīnu vien mājās.
Tēva paša gan neatceros redzējis ne dzīva, ne miruša, var būt, ka bēres arī man atmiņā attēlojušās tikai no Katrīnas biežiem stāstiem. Agrā bērnībā man dažreiz viss tā saplūdis kopā, ka stāstītais man izlicies par patiesību un patiesība pārvērtusies par pasaku.”
…
