Manuprāt, romāns „Mērnieku laiki” ir par to, kā bagātie cilvēki tiecas pēc lielākas mantas. Viņiem nepietiek ar to, kas ir. Cilvēki izmantos pat zemiskākos veidus, lai gūtu sev labumu.
Prātnieks: „… un tad viņpus Gaitiņu sētas atkal viņu daļā no, lielceļa līdz ataugai pār tīrumu, kurš tad kristu Oliņam..” Prātnieks tikai domā par to, kā gūt labumu Oliņam tādējādi arī sev, ir gatavs atņemt citam zemi.
„Mērnieku laiki” ir romāns par tā laka dzīvi, kā cilvēki uz to skatījās gan no reliģiskā aspekta, gan no reālās dzīves. Šis romāns raksturo zemes mērījumu laiku, tas parāda cik cilvēkiem ir svarīga tā zeme, kura tiem pieder.
Par to cik svarīga katram sava zeme romānā parādījis Tenis, kad Prātnieks viņam piedāvā iet pie mērnieka, lai vienotos par zemes mērīšanu. Prātnieks Tenim iestāsta, ka mērniekiem ir tikai jāsamaksā un lieta būs darīta.
Prātnieks Tenim: „Tagad esot gandrīz pēdējais laiks, kur vēl tie, kas esot līdz šim taī lietā nekā darījuši, varot to panākt, jo pēc būšot viss tas nepanākams, ko tagad varot vēl par nieku izmantot, kad tik neejot rītu pie mērnieka cienīga tēva.”
Protams, Tenis saka, ka viņam nav naudas, bet Prātnieks to aizdod. Tenis tik gribēja kā labāk un pasargāt savu zemi tāpēc arī gāja pie mērnieka. Prātnieks bija panācis savu – mērnieks to uzskatīja par kukuli un Tenim bija jāsaņem sods.
Mērnieks uz Teni: „Striķos iekšā! Uz cietumu! Uz cietumu!..”…
