-
Bērns kā personība
Personības attīstība- personības tapšana ontoģenēzē. Lielākā daļa no psihes attīstības vecumposmu periodizācijām (Z. Freida, E. Eriksona. D. Eļkoņina un citu darbos) balstās tieši uz personības attīstības pamata. Personība sāk veidoties un izpausties dzīves trešā gada beigās, kad bērns, realizējot savas vēlmes, sāk ņemt vērā sociālos apsvērumus (prasības, noteikumus, cerības). Personības attīstībā jāatzīmē divas līnijas a) jaunveidojumi kā jaunas darīšanas iespējas; b) jaunveidojumi kā jauni pašregulācijas mehānismi, kuri nodrošina sociāli nepieņemamās aktivitātes kavēšanu (atteikšanās no savām vēlmēm vai labvēlīgu momentu sagaidīšana, kad šo vēlmi ir iespējams izteikt). Parasti par personības attīstību sāk runāt „trīsgadīga bērna krīzē”, kad bērns sāk aktīvi pretoties pieaugušā mēģinājumiem viņu vadīt. Tomēr visvairāk par personības attīstību ir iespējams pateikt tad, kad indivīdam nākas atteikties no patīkamām un pieejamām lietām. Pēc Ļ. Vigotska viedokļa, personības attīstībā eksistē kā stabilie posmi, tā arī kritiskie posmi, kur arī notiek galvenās pārmaiņas. Neapšaubāmi, ka bērns vai pieaugušais kritiskajā posmā kļūst daudz nervozāks, vairāk aizkaitināms nekā stabilajā posmā. Pēc E. Eriksona uzskata, personības attīstība notiek, pateicoties katra vecumposma specifisko galveno pretrunu atrisināšanai. (1; 102- 103 lpp.)…
Mūsdienās personības definīciju ir daudz, lielākā daļa cilvēku personību uztver kā cilvēka neatkārtojamu īpašību kopumu, kas mums ļauj atšķirt vienu no otra. Personība- Persona, ko raksturo neatkārtojamu īpašību kopums, kas nosaka personas izturēšanos, attieksmi un izpaužas aktīvā, apzinīgā dzīves darbībā; individualitāte, kas no citiem atšķiras un apkārtējā vide izceļas ar spēcīgām, parasti pozitīvām, rakstura īpašībām, aktīvu, apzinīgu attieksmi pret darbu un cilvēkiem; arī- ievērojama, populāra, slavena persona. Personības izaugsme lielā mērā notiek pašaudzināšanas ceļā. Personība sāk veidoties trešā dzīves gada beigās ar gribas un apzinīguma attīstību, kas sāk regulēt iekšējās tieksmes un neatkarību no ārējiem kairinājumiem. Personība patstāvīgi pieņem lēmumus un tos realizē atbilstoši saviem ideāliem. Skolas mācību procesam jāsekmē harmonisku un spēcīgu personību veidošanās. * personības attīstība; personības veidošanās (2; 127 lpp)