Ar jēdzienu „ražošana” visbiežāk saprot fiziska objekta- auto, mēbeļu vai lauksaimniecības produkcijas ražošanu. Savukārt ekonomikā šim jēdzienam ir daudzpusīgāka nozīme. Ražošana pastāv tikai tad, ja ir jāapmierina cilvēku vajadzības. Par ražīgu darbu uzskata tādu darba veidu, kas palīdz apmierināt cilvēku vajadzības, par kurām viņi ir ar mieru maksāt. Ražošana sevī ietver preču un pakalpojumu izlaidi.
Jebkurā attīstītā sabiedrība pastāv maiņa. Ne visi cilvēki var ražot visas nepieciešamās lietas, lai uzturētu savu dzīves līmeni. Lielākoties, strādājošie ir specializējušies kādā veidā. Ir tādi cilvēki, kas savu darbadienu pavada, ražojot mazu daļu no galaprodukcija, bet citi specializējas un pilnveido sevi kādā konkrētā pakalpojuma sniegšana. Strādājošie speciālisti sagādā un nodrošina augstu dzīves līmeni, jo pastāv sistēma, kas dod iespēju saražoto produkciju apmainīt pret citu speciālistu precēm un pakalpojumiem.
Bagātība sastāv no preču krājumiem, kuriem vērtība tiek izteikta naudas izteiksmē. Tā ietver tādus aktīvus kā mājas, zemi, rūpnīcas, veikalus, mašīnas un cita veida personīgo īpašumu. Ar jēdzienu „personiskā bagātība” ekonomika saprot kā fizisko personu īpašumus. Personiskajā bagātībā ietver zemi, mājas, mākslas darbus, dārglietas, kā arī finansu aktīvus. Sabiedriskā bagātība sastāv no aktīviem, kas pieder sabiedrības kopīpašumā, tā iever ceļus, slimnīcas, skolas. Nacionālā bagātība ir bagātību summa, kas ir valsts pilsoņu īpašuma, neskatoties uz to vai tās ir personīgais vai sabiedrības īpašums.
Bagātība ir aktīvu krājums, kuriem ir naudas novērtējums, bet ienākumi ir naudas plūsma. Ienākumi tiek definēti kā naudas summa, kas ir nopelnīta jeb arī saņemta konkrētā laika posmā, visbiežāk laika posms ir viens gads. …
Lai vieglāk būtu izprast šo tēmu, vispirms vajadzētu noskaidrot, ko tad īsti nozīmē jēdziens „ekonomika”. Tātad ekonomika zinātne, kas māca cilvēkiem taupīt, kā arī no ierobežotiem līdzekļiem iegūt vislielāko gandarījumu un labumu. Tas nozīmē, ka katram atsevišķam indivīdam ir jāsaplāno savi ienākumi, lai pēc iespējas efektīvāk apmierinātu savas vajadzības, bet sabiedrībai kā vienam kopumam, lai sasniegtu augstāku dzīves līmeni, tas nozīmē izmantot cilvēku, zemes un citus ekonomikas resursus. Mūsdienās ar plašsaziņas līdzekļiem cilvēkiem ir dota iespēja redzēt un salīdzināt kā cilvēki dzīvo tepat dzimtenē, kā arī citās pasaules valstīs. Pasaulē ir gan labāk attīstīti reģioni, kuros cilvēki dzīves līmenis ir situēts augstāk, nekā reģionos, kas tiek dēvēti par nabadzības zemi, piemēram, Āfrika. Aplūkojot šo problēmu ir svarīgi noskaidrot, ko tad īsti ekonomisti saprot ar vārdu „nepietiekamība”. Tātad tas nozīmē to, ka kaut kas nepietiek, lai varētu apmierināt visas vajadzības kopumā, bet ne to, ka tas ir pieejams nepietiekamā daudzumā, vai vispār nav pieejams. Un, ja ekonomisti šo vārdu lieto iepriekš minētajā kontekstā, tad var teikt, ka nepietiekamība pastāv visās valstīs, neskatoties uz to vai šī valsts ir bagāta vai nabadzīga. Lai cilvēki iegūtu vairāk preču un pakalpojumu, nekā iespējams, ir nepieciešams strādāt un veidot augstāku dzīves līmeni, tādējādi apmierinot savas vēlmes. Resursu nepietiekamība, izvēle, iespēju izmaksas, ražošanas patēriņš, maiņa, bagātība, ienākumi, ražošanas faktori. Privātās un sabiedriskās preces. Cenas un tirgi, tirgus struktūra. Pieprasījums, piedāvājums. Tirgus jēdzie
