Kokneses pilskalns - vēstures, etimoloģijas, folkloras avotos

Koknese pilskalns atrodas Aizkraukles rajonā, Koknesē.
Vēsturiskā aspektā ar vietvārdu Koknese (Kukonoys, Kokenhus, Kokenhusen) saprotam pili ar pilskalnu, priekšpili un nocietināto pilsētu. Kokneses senvieta atrodas Daugavas labajā krastā uz dolomīta klints radzes pie Pērses ietekas Daugavā. Pretī Kokneses pilskalnam atradies Staburags, un Kokneses pils daudzkārt pieminēta A. Pumpura eposā “Lāčplēsis”. No dienvidiem un dienvidrietumiem Kokneses pilskalnu norobežo Daugava un Pērse, pili, priekšpili un pilsētu vienu no otras atdala aizsarggrāvji. Senvieta aizņem 4,2 ha lielu platību, tajā skaitā: pilskalns - 0,2 ha, priekšpils - 0,4 ha, bet pilsēta - 3,6 ha. Ziņas par Kokneses sākotnējo apdzīvotību smeltas no publicētajiem Ā. Stubava un R. Malvesa 1961.- 1966.gada arheoloģisko izrakumu un pētījumu materiāliem un rakstītajiem avotiem. Izrakumos daļēji atsegtas pils, priekšpils un senpilsētas teritorijas. Kultūrslānis 6 - 7 m biezs. Izpētīti 14 slāņi, kas iezīmē senvietas apdzīvotību un nocietinājumu attīstību gandrīz divu gadu tūkstošu laikā. Pamatojoties uz atrasto senlietu, keramikas un lietoto būvmateriālu hronoloģiju, pilskalna pastāvēšanā izdalāmi trīs periodi. Agrākais - nocietinātās apmetnes; vidējais - koka pils un vēlais - mūra pils periods. Agrākais - nocietinātās apmetnes periods pēc švīkātās keramikas akmens, krama un kaula senlietām datējams ar 1.g.t.pr. Kr. beigām un 1.g.t.pēc Kr. pirmo ceturksni. Zemes raga rietumu daļā atsegta agro metālu laikmetam raksturīgas nocietinātās apmetnes austrumu palisāde, ko veidoja tranšejā nostiprināts stāvkoku žogs. Daļēji izpētītas divas zemē iedziļinātas taisnstūrveida celtnes un kāda ieapaļa slietņa paliekas. Apbūve galvenokārt bijusi koncentrēta retāk apmetnes centrā. Perioda beigās apmetni uz vairākiem gadsimtiem aizsargbūvju tuvumā pameta vai iespējams to izmantoja briesmu gadījumā kā patvēruma pilskalnu.…