Lielākai lietotāju daļai failu sistēma ir visvairāk „taustāms” operētājsistēmas elements. Tas nodrošina mehanismu datu glabāšanai reālajā laikā, pieeju programmām, citiem datiem un tt. Failu sistēma sastāv no 2 daļām – failu kolekcijas, kurā katrs elements glabā noteiktus datus; un direktoriju struktūras, kas ļauj organizēt šo informāciju. Dažas failu sistēmas satur arī trešo sastāvdaļu – partīcijas, kuras ļauj atdalīt fiziski vai loģiski lielas direktoriju kolekcijas.
1. Failu koncepcija
Datori spēj glabāt informāciju dažādos datu nesējos, tādos kā magnētiskie diski, kasetes, optiskie diski. Operētājsistēmai ir nepieciešams apstrāģēties no šiem dažādiem datu nesējiem un vienlidzīgi strādāt ar failiem, kas atrodas vienā vai citā datu nesējā. Datu vienību, ar ko strādā dators, sauc par failu. Failu arī var raksturot, kā saukto datu kolekciju, kas ir saglabāta datu nesējā. Vispār fails ir bitu, baitu, rindu vai ierakstu sekvence.
…
