Kultūrindustrijā ir liberālisma iezīmes, kur izdzīvos centīgākie, tie, kam netrūkt ideju un spēja vadīt, kā arī spēja pārsteigt, oriģinalitāte.
Vēl viena būtiska kultūrindustrijas sastāvdaļa ir izklaide, daudziem cilvēkiem tas ir veids kā pavadīt brīvo laiku, pilnveidot sevi, tādēļ kultūra tiek iedalīta divās lielās daļās kā „vieglā” māksla un „nopietnā” māksla. Vieglā māksla – „tā ir nopietnās mākslas sabiedriski netīrā sirdsapziņa”. Izklaides elementi apvienojas kultūras totalitātē, kas kultūrindustrijā izpaužas visspilgtāk. Skatītājs ir tas, kurš veido izklaidi, publikai vairs nav jādomā par to, kā kas var būt vai varēja būt, šobrīd viss tiek izteikts tieši un skaidri, nevis kā tas bija mēmo filmu periodā, kur katram vajadzēja iztēloties varoņu sarunu un sižetiskās līnijas nianses. Izklaides bizness nav nemaz tik spīdošs, tas māk manipulēt ar sabiedrību, krāpt to. Šobrīd izklaide spēj būt pārāka par kultūru. Kultūrindustrija veidojas vairāku paaudžu garumā, katra no tām ievieš kaut ko jaunu jeb katra ģints realizē kultūrindustriju. Jebkuram ir izvēle vai piedalīties vai palikt malā kultūrindustrijā, jo kultūrindustrija var paust iebildumus pret pasauli, bet skatītājs var paust iebildumu pret kultūrindustriju.
Valdīja arī uzskats, ka mediji ir kā ļaunprātīgs spēks kultūrindustrijā, tie pazemina kultūras normas sabiedrībā, cilvēki daudz brīvāk drīkst izteikties , rakstīt un publicēt. Kultūrindustriju un pasaules skatījumu ir ietekmējis ar Freida atziņas, domas, viņš arī uzskatīja, ka katram cilvēkam, sabiedrībai ir savs ego, tādēļ ne velti uzskata, ka mediji ir ceturtā vara.
…
