Runājot par iedzimtības un audzināšanas faktoru, vērts iepazīties ar Langas Š. Pētījumu par identitātes jautājumu un ar to saistīto attieksmi pret dabu latviešu vidū.
Novērojumi presē un televīzijā, kur tiek runāts par „latviešu zaļo dvēseli” un tieksmi uz dabas mīlestību, pētījuma autori vedinājuši veikt pētījumu, lai noskaidrotu, vai latvietī mīt latviešu identitātei piedēvētās sastāvdaļas - pozitīva attieksme pret dabu un vidi un zemnieciskums – un vai tās izpaužas mūsdienu pasaulē. Pie latviskās identitātes sastāvdaļas pieder arī vēsturiskā kopaina par melno bruņinieku uzbrukumu latviešu mītiskajam varonim Lāčplēsim, simbolizējot Latvijas nemitīgu atrašanos apdraudētā stāvoklī un vēlmi atbrīvoties no svešas varas.
Šajā sakarā, kad tiek aplūkota etniskā identitāte teorētiski, jāpiemin, ka tiek izmantoti divi procesi – inkūzija, kas nozīmē noteiktas grupas norobežošanu uz iekšpusi, un ekskūzija, kas nozīmē grupas norobežošanu uz ārpusi.
Inkūzijas un ekskūzijas procesi kā grupas kognitīvās zināšanas kultūras ziņā tie izdalīti un ar audzināšanu nodoti tālāk.…
