Polijas vēsture

Tad, kad šajā teritorijā ienāca Sarkanā armija, koncentrācijas nometnes noliktavās tika atrastas septiņas tonnas matu. Savulaik tos par 50 feniņiem kilogramā pārdeva kādai Bavārijas kompānijai, kas no tiem ražoja izturīgu audumu. Četros korpusos atradās viltus slimnīca, kurā slimos "ārstēja" nogalinot. Paši cietumnieki to saukuši par krematorija priekšpagalmu, jo tā bija tikai pieturvieta pirms nosūtīšanas uz "speciālo aprūpi" jeb gāzes kamerām. Krematorija lielajās krāsnīs 24 stundu laikā varēja sadedzināt 350 līķu. Šeit atradās gala stacija jeb tā saucamā rampa, uz kuras notika jaunpienākušo - iznīcināšanai nolemto cilvēku - šķirošana. Sievietes un bērnus te nodalīja no vīriešiem, slimos un invalīdus no darba spējīgiem. Visi pārējie - un tie bija aptuveni 70-75% jaunatvesto - uzreiz tika nogādāti kādā no četrām par dušas telpām nomaskētām Birkenavas gāzes kamerām.

Vielička
Jau 3000 gadus p.m.ē. te ieguva sāli no sāls atradnēm. XI gadsimta dokumentos parādās ziņas par Magnum Sal (Lielā sāls). No šejienes arī radies vietas nosaukums. Visvecākā šahta ir “Goriševski”, kas izveidota 1280. gadā. 1290. gadā Vieličkai tika piešķirtas pilsētas tiesības. Septiņu gadsimtu ilgās ekspluatācijas laikā tika iegūti ap 7,5 miljoni m³ sāls. Pazemē tika izveidoti 2040 kambaru deviņos līmeņos no 57 līdz 327 m dziļumam. Kambari savā starpā ir savienoti ar šahtām, kuru kopējais garums ir 350 km. Raktuves pazemē sniedzas 5 km garumā un 1 km platumā.
Pazemes trase ir 2 km gara un atrodas 64 līdz 125 m dziļumā zem zemes un ved caur 22 kambariem. Kopernika kambarī atrodas 4,5 m augstā no sāls veidotā astronoma figūra. Ir pazemes ezeri, kuros ir sāļš ūdens. Atsevišķa apskates trase ir pazemes Krakovas Sālsraktuvju muzejs, kurš izveidojies 1951. gadā. Muzejs sevī apvieno 13 kambarus, kuri atrodas trešajā līmenī 135 m zem zemes.
…