-
Kopsavilkums studiju priekšmetā "Komunikācijas vēsture"
3) Raksturojiet žurnālista darba specifiku Padomju posmā?
Bieži padomju varai bija lielas grūtības atrast piemērotus cilvēkus žurnālista darbam, gandrīz visi kas strādāja šādus amatus pirms okupācijas bija nogalināti, deportēti vai aizbēguši uz citām valstīm. Tādēļ bija nepieciešamība speciāli sagatavot cilvēkus darbam medijos. 1947. gadā tika izveidota speciāla studiju programma, tiem kas gribēja kļūt par žurnālistiem un uzņemti pirmie studenti. Žurnālista darbs okupācijas periodā bija salīdzinoši grūts, jo bija jārēķinās ar stingro cenzūru, pavēlēm no Maskavas par ko rakstīt un par ko ne. Galvenokārt rakstos dominēja padomju ideoloģija un žurnālistam bija grūti izpausties, jo vienmēr bija jāiekļaujas modeli – ko, kā un par ko rakstīt.
4) Kā mediji Padomju posmā ietekmēja sabiedrības ikdienas dzīvi, kultūru un cilvēku?
Neskatoties uz okupāciju, stingro cenzūru un milzīgajām izmaiņām kādas bija notikušas medijos, padomju posmā mediji tomēr bija ļoti svarīga cilvēka dzīves sastāvdaļa. Latvijā bija sabiedrības iecienīti izdevumu kā „Padomju Jaunatne” vai „Liesma”, radio sfērā uzsāka vēl pat mūsdienās zināmais raidījums „Mikrafons”(1965.). Televīzijas ēra Baltijas valstīs aizsākās ap 1960’tajiem gadiem. Cilvēkiem patika lasīt, klausīties un skatīties, tā bija daļu no viņu tā laika dzīvēm, kurā medijs nebija tikai kā propagandas ierocis, bet arī kā izglītojošs un izklaidējošs brīvā laika pavadīšanas veids.
…
Kopsavilkums studiju priekšmetā „Komunikācijas vēsture” Kolokvijs 1) Kādas ir Padomju posma un Padomju mediju sistēmas vispārējās iezīmes? 1939.g 23. augustā tiek noslēgts Molotova-Ribentropa pakts, kas paredzēja Baltijas valstu pilnīgu pakļaušanos PSRS, šis notikums pazudināja kā neatkarīgas valstis, tā arī neatkarīgu presi tajās. Prese tika pakļauta pilnīgai cenzūrai, lai pārveidotu to par „derīgu esam” padomju valdības ideoloģijai. Pilnībā tika pakļauts arī radio, tā programmā iekļaujot raidījumus krievu valodā un dažādas propagandējošas pārraides. Preses galvenais uzdevums nepārprotami mainījās, tagad tai bija jāiepazīstina tauta ar reformām un jāizplata oficiāli pieņemti viedokļi. Līdz 1940 gadam gan Latvijā, gan Igaunijā visi līdzšinējie izdevumi bija izņemti no ražošanas, un aizstāti ar citiem. Tajā pašā laikā tapa jauna PSRS atbalstīta prese lokālajā un krievu valodā. Rīkojums no Maskavas noteica preses dažādības nepieciešamību, bija specializētas avīzes un žurnāli, sievietēm, bērniem, pionieriem utt. Par galvenajiem avīžu redaktoriem varēja strādāt tikai tādi cilvēki, kas bija iemantojuši padomju savienības uzticību. Galvenās tēmas par ko rakstīja bija padomju savienības diženums visās dzīves jomās, tā bija propaganda. Pirms-padomju strādājošie žurnālisti lielākoties tika arestēti un deportēti, vai arī pat nogalināti, maz bija tādi kas paspēja aizbēgt no padomju skaudrās varas.
