Nē, tas, ka 1905. gada revolūcija tika apspiesta nenozīmē pilnīgu cerību krahu. Revolūcijas gaitā tika pieņemti lēmumi, kas manāmi uzlaboja revolucionāru pārstāvēto dzīvi.
Latviešu tautai revolūcija, kaut arī zaudēta, deva stimulu, cīnīties par savām tiesībām. Pēc revolūcijas beigām, latviešu sabiedriski aktīvi un tautā pazīstami cilvēki tika ievēlēti Krievijas valsts domē, piemēram, J. Čakste, F. Grosvalds, F. Trasuns, P. Juraševskis, J. Ozols un J. Zālītis. Nelielam cilvēku skaitam bija iespēja izglītoties politiskajā jomā un turpmāk aizstāvēt latviešu tiesības Krievijas domē. Kā zināms J. Čaksti vēlāk ievēlēja par jaundibinātās Latvijas valsts satversmes sapulces priekšsēdētāju.
Revolūcijas gaitā latvieši ieguva tiesības daudz brīvāk veidot dažādas biedrības un sasaukt sapulces. Tas radīja iespēju izplatīt latviešu valodu un paust patriotisks idejas. Cilvēkiem cēlās pašapziņa, tas tuvināja viņus savam mērķim.
Arī krievu atsauktais lēmums par mācīšanos tikai krievu valodā tika labots. Kaut gan krievu valoda skolās vēl joprojām bija galvenā, latviešu valoda ieguva lielākas tiesības. Tas bija viens no pārkrievošanas bremzēšanas lielākajiem punktiem.
…
