Burdons ir sens daudzbalsības veids, kas visvairāk sastopams instrumentālajā mūzikā. Kā labu piemēru šeit var minēt dūdu spēli, kad melodija tiek spēlēta vienas nepārtrauktas skaņas pavadījumā.
Tomēr burdons ir sastopams arī vokālajā mūzikā. Šeit darbojas līdzīgs princips kā jau minētajā piemērā ar dūdām – melodiju pavada gari stiepta, visbiežāk uz viena patskaņa dziedāta skaņa.
Burdona dziedāšana parasti saistās ar vecākajiem mūzikas slāņiem tautas mūzikā. Tā raksturīga gadskārtu, dzīvesgājuma, rituālajām dziesmām.
Burdons kā viens no senākajiem tradicionālās mūzikas daudzbalsības veidiem sakņojas jau pirmskristietisma kultūrā un vēl šodien sastopams Eiropā – Balkānos (Bosnija, Maķedonija), Baltkrievijā, Ukrainā, Krievijā – tā sauktais austrumslāvu burdons – līdz pat Ziemeļkaukāzam – gruzīniem, čečeniem, ingušiem. Burdonbalss tiek dziedāta arī Šveicē un Ziemeļitālijā.
Pie šīs tradīcijas nesējām pieder arī Latvija. Burdona dziedājumi raksturīgi Lejaskurzemei, suitu novadam – Alsungai, Gudeniekiem, Jūrkalnei – un Ziemeļlatgalei.
…
