Aizsargājamās teritorijas Latvijā

Mūsdienās lielo tehnoloģisko iespēju laikmetā dzīvs var palikt tikai tas, ko apzināti sargā un saudzē. Dabu nepieciešams aizsargāt, jo to iznīcinot cilvēks iznīcina pats sevi un savu nākotni. Diemžēl galvenokārt, tieši cilvēka darbības rezultātā tiek apdraudēta daudzu augu un dzīvnieku sugu eksistence, tāpēc daudzās pasaules valstīs cilvēki ir izveidojuši īpašus dabas parkus, lai saglabātu apdraudētos augus un dzīvniekus to dabiskajās dzīvesvietās un aizsargātu dabas komplektus. Arī Latvija nav izņēmums, jo šeit atrodas vairāki rezervāti – Grīņu, Teiču, Moricsalas, Krustkalna un nacionālie parki – Gaujas, Ķemeru un Slīteres, kuru uzdevums ir ne tikai aizsargāt dabu, bet arī informēt sabiedrību un pievērst tās uzmanību dabas aizsardzības problēmā, kā arī dažādi dabas liegumi un ainavu un dabas parki.
Rezervātos dabas likumiem jābūt neierobežotiem noteicējiem, lai aizsargātu vai nu Latvijas dabai raksturīgu, vai kādu īpaši retu dabas kompleksu vai tā sastāvdaļu, kam ir sevišķa zinātniska nozīme. Rezervātu galvenais uzdevums ir saglabāt dabas kompleksus kā etalonus. Tajos pilnīgi izslēgta jebkura saimnieciska darbība, kas nav saistīta ar rezervāta mērķiem un uzdevumiem. Rezervātos arī maksimāli ierobežota cilvēku klātbūtne. Patlaban Latvijas Republikā atrodas 5 teritorijas ar rezervāta statusu: Moricsalas rezervāts, Grīņu rezervāts, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts; austrumu daļā: Teiču rezervāts un Krustkalna rezervāts.
Krustkalna rezervāts (2826 ha) atrodas uz Madonas – Trepes vaļņa. Krustkalna rezervātā ir labi izveidojušies meži, vietām ar dižmeža vai gāršas iezīmēm. Šī rezervāta teritorijā ir daudz saldūdens avotu un saldūdens kaļķu nogulumi, kuru ietekmē veidojusies savdabīga flora ar daudziem reti sastopamiem augiem. Savdabīgs ir arī reljefie - 250 m augsti pauguri, daudz gravas.…