Mana izvēlētā tēma ir Latvijas alas. Kāpēc? Alas tas ir kaut kas neparasts. Gribas uzzināt kaut ko jaunu par to veidošanos un neparasto būtību. Mēs nevaram lepoties ar milzīgu skaitu – alām. Tāpēc gribas izpētīt un apkopot esošo informāciju par tām, kas mums ir Latvijā.
Alas – tās ir dabas dotas bagātības un ar neparastu savu būtību Latvijas ģeogrāfijā. Mēs nevaram lepoties ar alām, kuras ir vairākus simtus metrus garas. Bet mums jaunas alas, kuras ir īsākas, bet laika gaitā tās noteikti palielināsies un pagarināsies un tad mēs varēsim piesaistīt arī ārzemju tūristu uzmanību.
Latvijas alas atrodas tādās vietās, kur ir brīnišķīga Latvijas ainava. Respektīvi upju krastos, klintīs vai kādā smilšakmens iezī. Parasti alas atrodas pie kādas upes, tas izskaidrojams ar to, ka tur ir tāds iezis, kuru ūdens var viegli izskalot.
Tāpēc es piedāvāju šo darbu par alām, lai uzzinātu kā alas veidojas, cik ilgā laikā, kurā vietā?
Latvijas alas
Zināmo dabīgo alu skaits Latvijā pārsniedz divus simtus. Alām visbagātākā ir Vidzeme, kas izceļas ar lielo upju, ieleju, gravu un iežu atsegumu daudzveidību. Šeit īpaši jāatzīmē Gaujas senleja un Gaujas Nacionālā Parka teritorija, kurā koncentrētas 2/3 Latvijas alu. No 1977-1981 gadam, Gaujas Nacionālajā Parkā uzskaitītas 27 alas smilšakmeņos un 4 alas karbonātiežos. Savukārt 80. gadu vidū ir uzskaitītas un uzmērītas vēl tikpat. Vairākas no tām ir ļoti ievērojamas alas Latvijā. Gandrīz visas Latvijas alas ir veidojušās sufozijas ceļā, t. i., smilšu graudiņu mehāniska izskalošana ar pazemes ūdens palīdzību, pretstatā karsta parādībai, kur pazemes tukšumi veidojas ūdenim izšķīdinot iežus.…
