Par laimīgu uzskata to cilvēku, kas ar patiku dodas uz darbu un pēc tam ar prieku atgriežas mājās.
Ģimene ir cilvēka lielais balsts un patvēruma vieta. Es par laimīgu saucu cilvēku, kurš laimīgs ir savās mājās, un bērni ģimenē ir dziļākais laimes avots. Ja cilvēki mīl viens otru, viņi viens otram dāvā laimi. Un tikai no viņu jūtu intensitātes ir atkarīgs, cik ilgi viņi pratīs nosargāt savu laimi. ”Laime ir cilvēkā pašā, tā nav atkarīga no ārējiem apstākļiem”, tā domāju es. Cilvēkam jākopj sava iekšējā pasaule, tāpat kā mēs kopjam savu māju, dārzu vai lauku. Un tikai pār tīri noberztu mājas slieksni var ienākt laime. Haosā, nemierā ar sevi, laimes sajūtu nepiedzīvosim.
…
