Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 25.03.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Starptautiskās ekonomiskās attiecības', 1.
  • Konspekts 'Starptautiskās ekonomiskās attiecības', 2.
  • Konspekts 'Starptautiskās ekonomiskās attiecības', 3.
  • Konspekts 'Starptautiskās ekonomiskās attiecības', 4.
  • Konspekts 'Starptautiskās ekonomiskās attiecības', 5.
  • Konspekts 'Starptautiskās ekonomiskās attiecības', 6.
  • Konspekts 'Starptautiskās ekonomiskās attiecības', 7.
  • Konspekts 'Starptautiskās ekonomiskās attiecības', 8.
  • Konspekts 'Starptautiskās ekonomiskās attiecības', 9.
  • Konspekts 'Starptautiskās ekonomiskās attiecības', 10.
  • Konspekts 'Starptautiskās ekonomiskās attiecības', 11.
  • Konspekts 'Starptautiskās ekonomiskās attiecības', 12.
Darba fragmentsAizvērt

Lekciju Kopsavilkums / 1., 2. un 3. Lekcija

1.Tēma: Starptautisko ekonomisko attiecību vēsture

1. Starptautisko ekonomisko sakaru vēsturiskā attīstība – klasifikācija pēc subjektiem starptautiskajā tirdzniecībā.

1. Starptautiskās tirdzniecības attīstības pirmsākumi līdz XI gs. : starptautisko tirdzniecību īsteno atsevišķi indivīdi;
2. Starptautiskās tirdzniecības attīstība viduslaikos XII – XV gs. : Starptautiskajā tirdzniecībā piedalās atsevišķas pilsētas vai pilsētu apvienības.
3. Starptautisko ekonomisko sakaru attīstība pēc Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem XVI – XVIII gs. : Starptautiskajā tirdzniecībā iesaistās atsevišķas valstis (Spānija un Portugāle).
4. Starptautisko ekonomisko sakaru attīstība XIX un XX gs. : Ekonomikas reģionalizācija, integrācija un globalizācija.

Starptautiskā tirdzniecība → starptautiskā preču kustība

Starptautiskā ekonomika : arī starptautiskais darbaspēks, tā kustība, investīcijas, starptautiskā valūtas sistēma, starptautiskā kapitāla kustība, reģionalizācija, integrācija un globalizācija.
Problēmjautājums mūsdienu starptautiskajā ekonomikā: atšķirīga valstu eksporta struktūra. Nīderlande – pirmā tirgus ekonomikas valsts (XVII gs.)

Interesanti: Latviju Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) pārstāv Eiropas Komisija.

A Starptautiskās tirdzniecības attīstības pirmsākumi (Līdz XI gs.):

Dominē naturālā saimniecība, tirgotāju – svešzemnieku ierašanās ir reta parādība.
Tirgotāji ir arābi, sīrieši, ebreji, grieķi, vēlāk arī itāļi.
Tirgošanās galvenokārt notika ar greznuma priekšmetiem baznīcai, karaļiem, feodāļiem – audumiem, paklājiem, dārgakmeņiem, vīnu, vasku, garšvielām, dzintaru, vergiem.
Tirdzniecībai bija nenozīmīga, nesvarīga loma.
Konstantinopole – starptautiskās tirdzniecības centrs IX – XI gs. Tirdzniecības virzieni: 1. Uz Baltijas jūras reģionu. 2. Uz Franciju un Itāliju. 3. Caur ģermāņu zemēm uz Angliju.

B (Starptautiskās) tirdzniecības raksturojums agrajos viduslaikos.

Vāja attīstība.
Dāvināšana – maiņas darījums – tirdzniecība.
Iekšējā tirdzniecība radās vēlāk nekā ārējā.
Tirdzniecība = laupīšana, tirdzniecība = krāpšana.
Saistība ar baznīcu noteiktā vietā un noteiktā laikā piesaistīja plašas ļaužu masas.
Bizantijas zelta un sudraba monētas.

Autora komentārsAtvērt
Atlants