1.No senatnes līdz mūsdienām.
1.1. No senas vēstures laika Ķīnā mainījās mājokļu interjeri, apģērbu stili, frizūras, taču saglabājās konfūcisma morāles un savstarpējās attiecības principi, kas bija ar tradīciju apsvētīti un ar oficiālo varu atbalstīti.
1.2.Pēc Sinhajas revolūcijas (1911 – 1912.g.), kad bija sagrauta svešzemju dinastijas (maņčžuras) Cin monarhia, sabiedrībā pieņemas spēkā kustība „par jauno kultūru”. Taču konservatīvās tendences sabiedrībā saglabāja stipras nostājas ne tikai tāpēc, ka vairākums cilvēku bija lauku iedzīvotāji, bet arī tāpēc, ka izglītotu cilvēku vairākums bija izaudzināti konfūcisma morāles un tradicionālo vērtību garā.
1.3.Īpaši spēcīgas tradicionālas ētikas, kā arī visas savstarpējās attiecības sabiedrībā izmaiņas notika Kultūras revolūcijas (1966 – 1976.g.) dēļ.
1.4.Tagad mūsdienīgo ķīniešu etiķete ļoti atšķiras no tas komplicētas sistēmas, kura bija tradicionālā sabiedrībā. Konfūcisma morāle un stingra vertikāla sabiedrības attiecību struktūra palika pagātnē. Kopā ar to izbeidza ievērot konfūcisma rituālu. Saskarsme, uzvedības normas, apģērbs palika atklātāki un izbeidza savu atkarību no sabiedrības hierarhijas. Sievietes palika līdztiesīgas ar vīriešiem. Kopā ar to saglabājas cieņa pret vecākiem cilvēkiem, nacionālas kultūras, vēstures un literatūras zināšana un cieņa.…
