-
Eiropas un ASV ekonomika periodā starp diviem pasaules kariem
Veimāras Republiku ekonomiskā krīze ietekmēja nekavējoties, jo tika pārtraukta agrāk sniegtā ASV palīdzība Eiropas atjaunošanas plāna ietvaros. Visā valstī un, it īpaši lielajās pilsētās strauji pieauga bezdarbs un valsts politikā populārāks kļuva ekstrēmisms. 1932. gadā bezdarba līmenis sasniedza 30%. Pēc 1932. gada Lozannas konferences tika pārtraukta arī Vācijas reparāciju izmaksa un līdz tam Vācija bija izmaksājusi tikai 1/8 no visām reparācijām. 1933. gadā pie varas nāca Ādolfa Hitlera Nacionālsociālistiskā darba partija.
Aptuveni laikā no 1931. līdz 1937. gadam Nīderlande pieredzēja dziļu un garu krīzi. Krīzi lielā mērā ietekmēja gan ASV 1929. gada akciju tirgus sabrukums, gan Nīderlandes iekšējie faktori. Valdības politika, it īpaši novēlotā atteikšanās no zelta standarta, krīzi tikai padziļināja. Lielā depresija Nīderlandi noveda līdz politiskai nestabilitātei un iedzīvotāju nemieriem, kā arī sekmēja Nīderlandes Nacionālsociālistiskās partijas uzplaukumu. Situācija sāka nedaudz uzlaboties 1936. gadā, kad valdība beidzot attiecās no zelta standarta, bet valsts ekonomika sāka attīstīties tikai pēc Otrā pasaules kara.
Lielbritānijā īpaši kritiska situācija ar graujošām sekām izveidojās ražošanas nozarē, jo strauji kritās pieprasījums pēc britu produkcijas. 1930. gada beigās bezdarbnieku skaits no 1 miljona bija sasniedzis jau 2,5 miljonus (20% no sociāli apdrošinātajiem), bet eksports samazinājies par 50%. 1933. gadā 30% glasgoviešu bija bezdarbnieki, bet citās pilsētās valsts ziemeļaustrumos bezdarba līmenis sasniedza pat 70%, jo kuģubūves rūpniecības apjomi samazinājās par 90%. Apmēram 200 000 cilvēkus ievietoja īpaši izveidotās darba nometnēs un tās pastāvēja līdz pat 1939. Gadam.
…
Eiropas un ASV ekonomika periodā starp diviem pasaules kariem. I Pasaules Kara sekas. Starptautiskās problēmas: Vācijas reparācijas. Atgriešanās pie Zelta standarta. Lielā depresija ASV un Eiropā. Pirmais pasaules karš bija jūtami iedragājis Eiropas ekonomiku. Visvairāk bija cietuši tie reģioni, kuriem pāri bija gājusi fronte. Miljoniem cilvēku bija gājuši bojā, sagrautas simtiem tūkstošu ēku, rūpnīcu, izpostīti dzelzceļi, ceļi, telefona un telegrāfa līnijas, ostas utt. Laika posmam no 1923. gadam kopumā visās Eiropas valstīs raksturīgs zems dzīves līmenis, ekonomiska stagnācija un plaši sociālie nemieri. Dažās Eiropas valstīs un apgabalos uz dažiem mēnešiem nodibinās padomju republikas. Ļoti plaši streiki un nemieri notiek Itālijā, Anglijā u.c. Krievijas komunisti cer, ka viņu revolūcija aptvers visu pasauli.



