Mana utopiskā valsts - Mārdāvija

Darba saturā: 1.Vispārīgās ziņas par valsti 2.Politiskā iekārta, 3.Ekonomika valstī, 4.Sociālā sfēra, 5. Robežu, nodrošinājums, Pielikumi. Valsts Mārdāvija atrodas R- Eiropā. Valsts ģeogrāfiskais platums ir 41o Z platums un 12o R garums. Valstij ir tikai viena sauszemes robeža ar kaimiņvalsti Spāniju. Valsti apskalo Atlantijas okeāns un Grīna jūra valsts ZR daļā. Klimats maigs, bez lieliem nokrišņiem. Mārdāvija vispār nav ziemas, tas ir – nesnieg sniegs. Vasarā temperatūra sasniedz 32o – 38oC, ziemā zemākā temperatūra ir 19oC, tādēļ iedzīvotājiem nav lieki jādomā par biezu kažoku iegādi. Mārdāvijas Z daļa ir kalnaina, kas labi no der kalnu kazu audzēšanai. Augstākā virsotne ir Dimanta kalns, kas atrodas valsts Z daļā. Sevišķi lielu ezeru un upju valstī nav, toties ir nedaudz geizeru, kurus izmanto kā apkures enerģiju. Dzīvnieku un augu sugas ir līdzīgas kā Eiropā. Augsne šajā valstī ir ļoti auglīga, tādēļ zemi vairāk izmanto lauksaimniecībai, nevis lopkopībai. Vienīgā stihija, kas apdraud valsti – valsts R daļu ir spēcīgās viesuļvētras, bet tām Mārdāvija mūsdienās ir labi sagatavojusies. Mārdāvija ir attīstības pilna valsts, kas ik gadu pilnveidojas, veido sakarus ar citām valstīm un domā par savu pilsoņu labklājību un nākotni. Manas utopiskās valsts nosaukums ir Mārdāvija. Valsts nosaukums radies no kāda spēcīga un varena Lāru cilts karavadoņa, kurš sirodams 1807. gadā pa Atlantijas okeānu, tālumā pamanīja izteiksmīgus zaļus krastus. Piebraucis pie nezināmās zemes krastiem, viņu jau sagaidīja necik bruņoti un ne visai laipni šīs zemes pirmiedzīvotāji. Karavadonis Mārdāvijs ieraudzījis šo zemi un tās piesaistošo burvību, saprata, ka viņam tā būs – vai nu ar labu, vai sliktu. Tā kā pamatiedzīvotāji bija noskaņojušies negatīvi un atbraucēju valodu nesaprata, tad atbraucējus uzskatīja par savādiem svešeniekiem. Mārdāvijs ar savu karaspēku arī ilgi nedomādams uzbruka nezināmajiem iemītniekiem. Mārdāvijs bija spēcīgāks un ar labāk bruņotu karaspēku, nekā pamatiedzīvotājiem. Daļa svešo iedzīvotāju gāja bojā, bet pārējie redzēdami Mārdāvija vareno spēku – padevās. Tā Mārdāvijs savā īpašumā ieguva zemi, kurai nosaukumu deva Mārdāvija – atvasinājumu no sava vārda. Visa Lāru cilts tika pārvesta uz jauno zemi, kur dabas apstākļi un klimats bija daudzreiz labāks, nekā iepriekšējā viņu zemē. Turpmākos gados viņš centīgi pūlējās par savas valsts uzplaukumu. Svešinieki tika mācīti un nodarbināti ēku celtniecībā, ceļu izbūvē, kā arī darbos raktuvēs, kur bija atrodami dažādākie derīgie izrakteņi, kā piemēram: zelts, sudrabs, dimanti, akmeņogles u.c. Vēlākos gados tika dibinātas pirmās skolas, baznīcas, pirtis, patversmes u. c. ēkas. Tika nodrošināti sakari ar kaimiņvalstīm – attīstījās eksports un imports. Mārdāvijs mira 1850. gadā 83 gadu vecumā, viņa vietu ieņēma viņa vecākais dēls Darmins, kurš tā pat kā tēvs bija dedzīgs savas zemes uzplaukuma atbalstītājs. Šobrīd valsti pārvalda prezidents Džons Ārsons. Prezidentu Mārdāvijā ievēl uz sešiem gadiem, nevis kā Latvijā uz četriem gadiem. Mārdāvijā pastāv parlamentārā republika. Valsts priekšgalā atrodas valsts prezidents Džons Ārsons, kuru ievēl uz septiņiem gadiem. Saeima sastāv no 110 personām, kuras tautas vēlēšanās ir saņēmušas visvairāk balsis. Saeima izdod likumus, kurus izskata ministru kabinets un kopā ar valsts prezidentu likumi tiek apstiprināti. Valsts pārvaldē ietilpst daudz partiju, kuras darbojas zem sava galvenā vadoņa, tas ir – zem cilvēka, kas atrodas saeimā starp 110 ievēlētajām personām. Saeimas darbību uzrauga pats prezidents. Ja kāds no saeimas locekļiem nepilda savus pienākumus, vai vēlas piesavināties valsts īpašumus, tad nekavējoties šis saeimas loceklis tiek atstādināts no amata. Valts pārvalde Māŗdāvijā ir sarežģīta, tomēr iedarbīga. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes izmanto tādas labības audzēšanai kā: kviešiem, miežiem, prosai, kukurūzai, lēcām. Nodarbojas arī ar kokvilnas audzēšanu, no kuras gatavo augstvērtīgu apģērbu – pārsvarā to pārdod pašmāju veikalos un eksportē uz Eiropas un ASV valstīm. Mārdāvijā audzē arī tādus kokus kā olīvkokus 205 ha platībā. No šiem kokiem ik gadu iegūst ap 100 t olīvu, no tām savukārt gatavo augstvērtīgu eļļu. Eļļa tiek eksportēta uz Skandināvijas Eiropas un Āzijas valstīm galvenokārt. Mārdāvijā ar lopkopību pārāk neaizraujas, bet tomēr audzē lielus ganāmpulkus aitu un kalnu kazu, kas ir ideāli piemērotas kalnu ganībām Mārdāvijas Z daļā. No aitām tiek iegūta vilna, un gaļa – to pārstrādātā veidā eksportē maz, tā vairāk paliek uz vietas valstī. Tā tas pats ir arī ar kazu sieriem un to gaļu. Kaut gan lauksaimniecība nav īpaši izvērsusies valstī, tā tomēr ieņem nozīmīgu vietu pasaules eksporta tirgū. Pārsvarā Mārdāvijā cilvēki strādā birojos, mācību iestādēs, nodarbojas ar lauksaimniecību, tekstilrūpniecību, zivsaimniecību, nedaudz nodarbojas ar lauksaimniecību. Lielākā daļa strādājošo tomēr strādā dažādās rūpniecības iestādēs, piemēram: būvē kuģus, ražo automašīnas un traktorus, kā arī drošākās lidmašīnas pasaulē „Airwing”. Liela daļa strādājošo strādā naftas urbumos un naftas, dabasgāzes pārstrādes uzņēmumos, kā arī kalnrūpniecībā, kur iegūst pasaulē visvairāk sudraba, zelta, dimantu, akmeņogļu un citu izrakteņu. No šīm atradnēm tā sakot valsts ir „izsitusies” uz augšu. Visās šajās darba vietās strādājošos uzņem pēc iegūtās izglītības pakāpes un pēc speciāla testa, ar kura palīdzību pārbauda cik procentuāli cilvēks ir piemērots šim darbam. Vidējā alga ir ap 210 Mr. Cilvēki pelna daudz, tādēļ var atļauties bieži ceļot, būvēt skaistas mājas, pilnvērtīgi uzlabot savu veselību un bez bažām iepirkties, neskaitot apģērbu, jo apģērbi un apavi šajā valstī ir samērā dārgi. Iedzīvotāji sev apģērbu iegādājas citās valstīs pārsvarā, braucot ceļojumos. Tas ir izdevīgi, jo arī transporta izdevumi ir samērā lēti – par lidmašīnu reisi. Ar to var secināt, ka laba atalgojuma meklējumos jādodas tieši uz Mārdāviju. Mārdāvijā ir daudz gribētāju, kuri par savas dzīves turpmāko profesiju izvēlas tieši strādāšanu policijā. Valsts savai policijai no budžeta līdzekļiem ik gadu atvēl 13 milj. Mr, par kuru naudu iegādāties jaunu aparatūru policijas darbam, jaunas mašīnas un naudu priekš policistu algām. Policistu darbs ir ļoti saspringts un bīstams tieši nakts stundās un lielos pasākumos, un karnevālos, kad uzdarbojas laupītāji un autovadītāji, kas brauc dzērumā. Policija šajā valstī ir drosmīga un aktīva – visos noziegumos vainīgos drīz vien ātri atklāj; nekad neatsaka nevienu izsaukumu, kā arī risina dažādas sīkākas savu iedzīvotāju problēmas.....