Reiz man draudzene stāstīja, ka Salvadors Dali ideju par šo gleznu guva, sēžot kādā restorānā un skatoties kā pāri šķīvim kūst siers. Sasaistot to ar laika būtību, to, ka tas kādreiz izkusīs un zudīs, to, ka mūsu eksistence reiz beigsies, laikam arī glezna radās. Caur sirreālām lietām atainota reālā situācija, visnotaļ interesanti. Bet, ja neskaita ideju fenomenu šī mākslinieka gleznās, protams, vēlos uzsvērt Dali gleznošanas prasmi. Gleznas ir ārkārtīgi skaistas, izcili zīmētas.
Noslēgumā jāatgādina abu mākslinieku nozīmi. Daudz kur stāsta par to, cik viņi bija talantīgi un prasmīgi, cik slaveni, kādi ekscentriķi un bohēmas dzīves pārstāvji, bet reti kurš piemin patieso darbu nozīmi cilvēkam kā parastam pasaules iedzīvotājam. Tieši tāpat kā literatūrā, tie pauž dažādas nozīmīgas idejas un aiz darbiem slēpjas sarežģīta filozofija, kura būtu interesanta un svarīga ne tikai mākslas pazinējiem, bet arī pārējiem sabiedrības pārstāvjiem.
…
