-
Feodālisms 21.gadsimta vertikālē
Mūsdienu valsts varas iekārtas lielākoties balstās uz principu, ka noteicošie personāži valsts lēmumos ir tie, kas nosaka valsts attīstību, nākotni, ekonomiku un sabiedrības labklājību kopumā. Var teikt, jo taisnīgāki uzskati ir valsts amatpersonām, jo vieglāka dzīve ir pakļautajai sabiedrībai, tomēr bieži vien realitātē tas neizpildās. Būtiskākais faktors starp vienkāršo iedzīvotāju un valsts amatpersonu ir uzticība, kas ir līdzīgi starp senjoru un vasali arī feodālisma laikā, tikai apgrieztā kārtībā. Uzticība par to, ka šī persona, ko sabiedrība pati ir ievēlējusi, nesavtīgi izmantos savas privilēģijas, lai galvenokārt sekmētu sabiedrības intereses.
Var secināt, ka mūsdienu valsts iekārta pēc principiem ir līdzīga feodālisma iekārtai, bet atšķirīgas ir morāles, kas šo iekārtu virza. Vēl joprojām visa pamatā ir uzlikto pienākumu izpildīšana un uzticēšanās šo pienākumu samērībai, ko savukārt izlemj tikai amatpersonas. …
Lai gan esam tālu no feodālisma iekārtas, vēl joprojām ir jūtama pieklusināta sabiedrības dalīšana kārtās. Mūsdienās sabiedrība lielākoties bauda suverēnās varas priekšrocības, bet tajā pašā laikā, bieži vien realitāte atšķiras no ilūzijām un apspiestība ņem virsroku. Savā ziņā vēl joprojām esam kā vasaļi, kas pakļaujas ‘’senjoriem’’, tomēr politiskās iezīmes ir atšķirīgas. Protams, eiropeiski atzītā visas sabiedrības vienlīdzība un cilvēks kā visu procesu centrs ir galvenā mūsdienu politikas tendence, kas krasi atšķiras no feodālisma laika, kad fokuss bija uz mantu, tomēr nevar noliegt, ka lielāku ietekmi un ‘’skaļāku’’ balsi iegūst turīgākie pilsoņi. Novērtētāki ir gudrākie, izglītotākie, bagātākie, reizēm pat neatkarīgi no tā, kāda satura uzskatus šie cilvēki pauž. Lielākoties tieši nauda ir dominējošais aspekts, kas nosaka, cik lielu varu cilvēks var iegūt.
