Populārs mikroekonomikas un makroekonomikas salīdzinājums ir par koku un mežu, kur mikroekonomika attēlota kā koks, bet makroekonomika attēlota kā mežs. Būtībā mikroekonomika pēta tirgus ekonomikas sākuma attiecības, respektīvi, parāda kādi cēloņi mājsaimniecību, atsevišķu pircēju, pārdevēju ekonomisko uzvedību un saimniecisko rīcību. Darba devēja, darba ņēmēja un uzņēmēja daudzšķautnainā ekonomiskā uzvedība gan pēc cēloņiem, gan pēc sekām ir sarežģīts veidojums, kura atrisināšana ir mikroekonomikas pamatā. Savukārt makroekonomika skaidro tautsaimniecības kopējās attīstības cēloņsakarības. Makroekonomikas interesēs ir tautsaimnieciskās proporcijas, līdzsvara nosacījumi un cēloņi. Tomēr vienu un to pašu problēmu var pētīt gan no mikroekonomiskās puses, gan no makroekonomiskās puses. Piemēram, cenu veidošanās atsevišķai precei konkrētā tirgū ir makroekonomikas pētāmais objekts. Pētot vispārējās cenu celšanās cēloņus mēs atklājam makroekonomikas pētīšanas objektu, šeit vairs neder tikai vienas konkrētas preces cenas detalizēta apskate. Makroekonomikas līmenī tiek pētīts jau lielu sociālo grupu ekonomiskās stājas daudzpusīgo motivāciju. Būtībā starp mikroekonomiku un makroekonomiku īpašas robežas nepastāv, jo ekonomika ir vienota sistēma. …
