Ēģiptē literatūra bija cieši saistīta ar dzīves norisēm, un katrā dzīves situācijā izmantoja noteikta žanra literatūras sacerējumus. Žanram bija noteicošā nozīme, sacerētājs pakļāvās tā prasībām. Ēģiptiešiem bija ļoti svarīgi godāt dievus, atcerēties mirušos, tas bija iemesls tam, ka rakstītie avoti lielākoties ir reliģiska, mitoloģiska un maģiska rakstura. Tā, piemēram, īpaši pazīstama ir ēģiptiešu Mirušo grāmata („Runa, izejot dienā!”) - dažādu maģisku bēru tekstu, kas paredzēti izmantošanai mirušajam viņsaulē, apvienojums. Ļoti godāts tika saules dieva Ra kults, aizkapa pasaules valdnieks Ozīriss, uzticības un auglības dieviete Izīda. Ēģiptē uzskatīja, ka debesis izteica sievišķo sākumu, bet zeme – vīrišķo. Pašos senākajos priekšstatos debesis ir dieviete Nuta (radītāja). Pastāv mīts, ka no Nutas klēpja dzima saules mazulis, kurš vēlāk rada cilvēku. Dieviete palīdz pārnest Visuma harmonisko uzbūvi uz zemes, tādejādi uz zemes nodibinās kārtība, kura līdzīga tai, kas pastāv debesīs.…
