20.gadsimtā fašistiskās Vācijas vadītājs Hitlers ir absolūtā ļaunuma iemiesojums. Ar viņa vārdu ir saistīti drausmīgi noziegumi pret cilvēci. Šī diktatora noziegumu kontā ir ne tikai 2.pasaules kara izprovocēšana, Eiropas civilizācijas apdraudēšana un daļēja iznīcināšana, bet arī vēsturē zināmākā drausmīgākā genocīda iecere un izpilde.
Hitlers bēŗnībā bija nepilnvērtīgs un māte, lai arī ļoti mīlēja dēlu, to sauca par “dullo”.
Hitlera nelaimju cēlonis bija visi citi, - tā viņš uzskatīja. Šie “citi” Ādolfam bija ebreju izskatā, kas viņaprāt ir apvienojušies ar marksistiem, lai iznīcinātu pasauli.
Hitlera sapņos dominēja lielvācijas tēls, taču šiem sapņiep pievienojās arī krietna okultisma piedeva.
1.pasaules karā, nokļūstot hospitālī, viņš bija naida pilns pret tiem, kas Vāciju noveda līdz sakāvei un nolēma sevi veltīt politikai. Notikumi pēc pirmā pasaules kara – revolūcija Vācijā un Veimāras republikas izveidošana (1919.g.31.VII) – viņā radīja naidu un sašutumu, tādēļ viņš ar prieku piekrita armijas vadības priekšlikumam izspiegot politiskās apvienības.
1920.gada 24.februārī Hitlers publicēja partijas programmu, kurā 25 sadaļās tika izcelts antisemītisms, nacionālisms, āriešu rases pārākums, nicinājums pret liberālo demokrātiju un “fīrerisma” princips. …
