Gaisma vienmēr ir asociējusies ar gudrību un patiesību; turpretī tumsu tradicionāli mēdz saistīt ar ļauno. Gaišā un tumšā pretstatam ir neskaitāmas atbalsis kultūras laukā. Līdz XVII gadsimtam par gaismu metaforiski runāja gandrīz tikai sakarā ar mistikas ekstāzi. Taču tad vārdiem gaisma un apgaismotība sāka parādīties arī laicīgas blakus nozīmes. XVIII gadsimta kritiķi mēdza uzskatīt, ka viņi pasaulei nes gaismu, ko tai ilgi liegusi māņticība, despotisms un baznīcas cenzūra. Tagad terminoloģiski ar vārdu apgaismība lielākoties apzīmē šo domu ievirzi.
Kas ir apgaismība?
„Was ist Aufklarung?/Kas ir apgaismība?” – tā 1748. gadā jautāja vācu filozofs Imanuels Kants ( 1742 – 1804 ). Ar šo vārdu apzīmētais strāvojums nebija viendabīgs un pauda visai atšķirīgas nostādnes. Tas aptvēra vairāk nekā simt gadus ilgu laikposmu – no tādiem tās agrīnajiem varoņiem kā Džons Loks, Pjērs Bels un Izaks Ņūtons, līdz tādiem vēlāku laiku domātājiem kā Marī Žans Kondorsē, Erasms Darvins, Johans Herders, Tomass Peins un Tomass Džefersons, kuri pieredzēja Lielo franču revolūciju – vienu no rūgtākajiem apgaismības augļiem.…
